VAKARA ZIŅAS: Vai partija "KPV LV" būvē politisko aģitāciju uz līķiem?

 
©F64

2.lapa

Imants Burvis: «Uz nelaimes būvēt laimi - es nezinu, kā to var?»

F64

Bijušais politiķis Imants Burvis, kurš Zolitūdes traģēdijā ir zaudējis savu dēlu uzņēmēju Andreju Burvi, nesaprot, kā uz nelaimes var būvēt laimi.

«Man ir žēl visus, kas gājuši bojā «Maxima» traģēdijā. Būtu žēl pat tad, ja mans dēls nebūtu gājis bojā. Bet, tā kā ir aizgājis mans dēls, ir sāpīgāk. Tāda ir dzīve. Un, atklāti runājot, es pats esmu saņēmis pārmetumus no viena otra, ka es to tagad izmantoju, lai taisītu savu publisko tēlu un tā tālāk. Vienīgi es nestartēju politikā un neesmu arī startējis iepriekšējos gados. Teiksim, kā ir, man ne sevišķi patīk tie politiķi, kuri izmanto šo tēlu. Es to varu piedot tādos gadījumos, ja viņi kaut ko izdara cietušajiem. Es negribu pieminēt nevienu partiju, jo pieminot tu viņus reklamē. Es runāju par principiem. Kad ar mani runā cilvēki, kas ir cietušie, un man prasa padomu, ļoti daudz bija sarunu par kompensācijām un tiesu procesu virzīšanu uz valsts pusi pret daļēji vainīgajiem. Kādēļ es saku daļēji vainīgie? Jo tiešie vainīgie ir palikuši neskarti. Jebkurā gadījumā, kad tas tiek izmantots kā reklāmas kampaņas elements politiskajai spēlei, tas ir ļoti nepatīkami, un cilvēkiem, kas ir cietuši, tas ir smagi. Ja tā godīgi, es pašām sociālo tīklu lapām un arī šai pievēršu maz uzmanības. Bet es no sākta gala uzskatīju, ka ir nepareizi popularizēt šo lietu, jo valsts un pašvaldība deva, ko varēja. Un no šī viedokļa uzskatīt, ka tikko kā nomainīsies politiskais spēks pie varas un viss uzreiz būs kārtībā un tā kā vajag. Es to nesaprotu. Jo ir cietušie, kuri mazāk, kuri vairāk ir saņēmuši kompensācijas. Ir arī tāda daļa, kas no tām ir atteikušies. Tas nav būtiski. Bet tagad solīt, ka viņi kļūs par miljonāriem tikai tāpēc, ka kāds no tavējiem ir aizgājis, nu tas manā skatā ir kardināli nepareizi ne tikai no politiskā viedokļa, bet arī no cilvēciskā. Uz nelaimes būvēt laimi - es nezinu, kā to var?» neizpratnē ir bijušais politiķis.

Cenšas spīdēt politikā uz cietušo fona

«Ar Aldi Gobzemu man sākumā bija normālas sarunas tieši par Zolitūdē cietušajiem un palīdzību viņiem. Es uzskatu, ka viņš kā advokāts nav līdz galam bijis savas profesijas augstumos, jo solīt solīja vairāk, nekā tas būtu pat iespējams. Un bija pat cilvēki, kas sacerējās. Ja viņš tagad pārvērš šo lapu par politiskas kampaņas lapu, es varu izteikt tikai nožēlu, jo patiesībā tas ir nepareizi pēc būtības. Visiem, kas iet politikā, gribas spīdēt. Bet spīdēt uz cietušo fona ir nepatīkami. Cietušajiem, kas ir vairāk cietuši par mani, tas ir sāpīgi, ka tas notiek uz viņu radinieku rēķina. No šī viedokļa tas, ka viņš no jurista darba pievērsās politiķa darbam, man nebija nekāds pārsteigums. Tur tās iezīmes jau parādījās pirmā gada beigās, kad viņš nodarbojās ar Zolitūdes lietu. Jebkurā gadījumā manī tas patiku neizsauca,» par Aldi Gobzemu stāsta Imants Burvis.

Grib būt bezkaunīgāks

«Ar Artusu Kaimiņu ir tā, ka viņš ir emocionāls cilvēks, aktieris. Es kopā ar viņu strādāju mīļajā un jaukajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Man patīk tas, ka viņa jautājumi ir asi un sāpīgi tiem, kam tie tiek uzdoti. Bet man nepatīk tas, ka viņa jautājumi ir haotiski un izceļ pašu jautātāju. Un ja Artuss būtu veltījis vairāk spēku sistēmas maiņai, kura nogalināja 54 cilvēkus un kura 54 ģimenēm ir sagandējusi dzīvi, man viņš būtu bijis patīkamāks. Tas, ka viņš to izmanto kā savu atpazīstamības momentu, ir nepatīkami. Mūsu politika attaisno kriminālnoziegumu. Valdis Dombrovskis, organizējot kriminālu slaktiņu, saņēma ordeni. Valdis Dombrovskis parādīja ceļu daudziem, kā uz kopējas nelaimes var taisīt savu karjeru. Un ja Artuss izmanto šo skolu, nu ko es varu darīt. Man tas nepatīk. Bet viņš to uzskata par pareizu. Katram ir savs viedoklis. Bezkaunību attaisno vai neattaisno tikai rezultāts. Ir meitenes, kurām patīk bezkaunīgi puiši. Ir meitenes, kurām patīk pieklājīgi puiši. Tas jau ir atkarīgs no meitenēm, neatkarīgi no puišiem. Ar vēlētājiem un kandidātiem ir tieši tas pats. Ir vēlētāji, kuriem patīk bezkaunīgāki. Artuss ir vēl jaunais politiķis, un viņš jau tikai atsperas otrajam lēcienam, tādēļ viņam gribas būt bezkaunīgākam un būt redzamākam, vai tas nāk par sliktu vai par labu viņam, es nevaru atbildēt. Vēlētājs savu izvēli izdara no subjektīviem un objektīviem apstākļiem. To, vai Artuss tiešām ir fiziski palīdzējis un bijis klāt Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, es nezinu. Man tādi gadījumi nav zināmi. Varbūt ir? Vai Artuss tur bija vai nebija, es nemāku teikt. Ziniet, kad karš ir pagājis un sāk rakstīt memuārus par uzvaru, tad parasti gadās, ka karavadoņi un uzvarētāji ir tālu no tiem, kas bija klāt tajā brīdī. Domāju, ka šeit ir tieši tas pats gadījums,» Artusu Kaimiņu raksturo Imants Burvis.