Rīgā un Jelgavā ar asinsizliešanu un divu vīriešu nāvi beigušās mājas ballītes, kurās pārmēru lietoti alkoholiskie dzērieni. Viens no vīriešiem miris pēc kautiņa, bet otra upura galva burtiski sakapāta ar cirvi.
Jelgavas pensionāres satrauktas
Kārtējā slepkavība satraukusi RAF dzīvojamā mikrorajona iedzīvotājus Jelgavā. Kādā no Pumpura ielas namiem atrasts 40 gadus veca vīrieša līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Policija vēsta, ka iespējamo vainīgo personu, kādu 33 gadus vecu vīrieti, izdevies noskaidrot un aizturēt operatīvi. Šobrīd viņš ir apcietināts. Saskaņā ar likumsargu sniegto skopo informāciju dzīvoklī vairākas personas lietojušas alkoholiskos dzērienus, vēlāk starp diviem vīriešiem izcēlies konflikts, kura dēļ mitekļa saimniekam nodarīti tik smagi miesas bojājumi, ka viņš miris. Mikrorajona iedzīvotāji par nelaimi dzirdējuši maz, un informācijas trūkums viņus ir pamatīgi sabiedējis. «Pirms nepilniem trīs gadiem 5. mājā nogalināja 54 gadus veco Nadju, slepkava arvien nav atrasts, patiesībā mums pašām ir aizdomas, kas to varēja izdarīt, tā persona katru dienu mums iet garām, bet policija, šķiet, par viņu neliekas ne zinis,» satrauktas ir vietējās pensionāres. Daudzas domā, ka arī šoreiz slepkavība notikusi šajā pašā mājā un vainīga varētu būt tā pati persona. «Sakiet, pie kā lai mēs vēršamies pēc palīdzības, mūsu rajons ir vienkārši krimināls, pat gaišā dienas laikā bail iziet uz ielas?! Arī narkotiku tirgoņi ir apsēduši visu apkārtni. Es personīgi visu laiku cīnos ar saviem kaimiņiem, kas tirgo indi visiem, kuri tikai atnāk, pat mazām meitenītēm un puikām, esmu ziņojusi arī policijai, bet viņi mani nedzird,» nopūšas Aleksandra.
Mirst kautiņā dienesta viesnīcā
»VZ« izdevās noskaidrot, ka vīrietis tomēr nav bijis nogalinātās Nadjas kaimiņš, bet gan mitis blakus namā, kurā atrodas vietējās augstskolas dienesta viesnīca un jauniešu tūrisma mītne. Šajā mājā pie ieejas sēž dežurante, kas tālāk par pirmā stāva gaiteni, kuru no dzīvokļiem atdala durvis ar kodu, »VZ« nelaiž, skaidrojot, ka svešām personām viesnīcā uzturēties aizliegts. Sieviete gan ir manāmi satraukusies: «Es neko par slepkavību nezinu. Nav pat nojausmas, ka te kas tāds noticis.» Pēc brīža izdodas sastapt viesnīcas pārvaldnieci, kas ir vēl satrauktāka: «Nezinu, vai tā bija slepkavība vai kas, neesmu policija. Jebkurā gadījumā nekādu komentāru nebūs. Man ir rīkojums, ka šādas informācijas sniegšana nav manā kompetencē.» Abas darbinieces ir tik ļoti uztraukušās, ka viņām trīc rokas. Daži namā mītošie studenti neziņā par nelaimi rausta plecus. «Mājā dzīvo gan studenti, gan pasniedzēji. Te dzīvokļus īrē arī tādi, kas nav saistīti ar augstskolu, iespējams, tie tad arī ir pie vainas, jo par savējiem mēs zinātu vairāk,» saka divi jauni puiši. Viņi apgalvo, ka parasti kopmītnēs esot visai mierīgi, jo brīvdienās studenti dodas uz mājām, bet vakaros cītīgi mācoties.
Vietējais iedzīvotājs Aleksejs, kurš mikrorajonā pazīstot «visus» un pat zinot, ko no kura var sagaidīt, atklāj, ka nepazīst ne nogalināto, ne vainīgo. «Rajons ir mazs, te visi cits citu zina, bet par šo notikumu ir pilnīgs klusums, gan jau pēc kāda laika informācija uzpeldēs,» saka Aleksejs. «Tagad jau tā notiek, cilvēki iedzert neiet uz bāru, jo tur dārgi, nopērk kaut ko kaut kur un mājās dzer, sakaujas, un, lūk, rezultāts.» Kāds cits vietējais zina teikt, ka noziegumā esot iesaistīti ārzemnieki, jo tādu kopmītnē esot ne mazums.
Cirvi paslēpa suņa būdā
Savukārt Bolderājā notikusi nežēlīga slepkavība, kur par varmāku kļuvis nevis ciemiņš, bet mājokļa saimnieks. 23. marta naktī policijas iecirknī ieradās kāds vīrietis, kurš satraukts paziņoja, ka kādā Tekstilnieku ielas dzīvoklī notikusi asiņaina izrēķināšanās. Liecinieks atklāja, ka mājoklī vairāki cilvēki lietoja alkoholu un starp mitekļa saimnieku un vienu no viesiem izcēlies konflikts. Strīda laikā ciemiņš saņēmis vairākus sitienus pa galvu ar cirvi un nomiris. Uzbrucējs mirušo nometis pa trepēm uz pagrabstāvu un turpinājis dzeršanu. Likumsargi nekavējoties ieradušies minētajā adresē un, apsekojot telpas, atrada 36 gadus veca vīrieša līķi. Tika atrasts arī nozieguma ierocis – asiņains cirvis, kas bija paslēpts suņa būdā. Varmāka – 33 gadus vecais Aivars notiekošo uztvēra mierīgi un turpat dzīvoklī tika aizturēts. Vīrietis bija pamatīgi piedzēries un neko sakarīgu par notikušo pastāstīt nevarēja, taču savu vainu atzina. Konflikts esot sācies greizsirdības dēļ. Pašlaik aizturētais atrodas apcietinājumā. Policija vēsta, ka vīrietis jau iepriekš sodīts par huligānismu un tīšu mantas bojāšanu.
Tekstilnieku ielas 17. namu, kur notika asiņainā izrēķināšanās, no pārējās Bolderājas atdala milzīgs mūris, gar kuru ved zālē ieaugušas sliedes. Pēc Otrā pasaules kara ēkā, kas tolaik bija kopmītne, izmitināti cilvēki, kas strādāja līdzās esošajā fabrikā. 13 divistabu dzīvokļi izvietoti pēc rindu mājas principa, katra mājokļa priekšā ir dažus desmitus kvadrātmetru liels ar žogu norobežots pagalmiņš. Aivara mājoklis ir pirmais, ienākot pa iebraucamo ceļu. Šis pagalms par nama saimnieku neko labu neliecina – viss ir netīrs un piegružots, līdzās dažiem priedes koka klučiem, uz kuriem redzamas cirvja cirtienu pēdas, zemē mētājas atkritumi, pa kādai tējkarotei un sasistai krūzei, jumta malā esoša notekcaurule aizaugusi ar sūnām, virs kurām slejas zāle un smilgas. Nelielajā pagalmā līdzās atvērtai kanalizācijas bedrei ir suņa būda. Pats dzīvnieks no sākuma skaļi rej, taču tad apklust un, skumjām acīm veroties tālumā, apguļas līdzās fekālijām.
Neviena Aivara kaimiņa nav mājās, vien pensionāre Ņina rosās uz sliekšņa ar slotu rokās. Par kaimiņiem neko sliktu nesaka, pārsvarā tie esot pensionāri vai invalīdi, arī jaunāki cilvēki, kas strādājot un mājās esot reti. Ņina neslēpj, ka viens otrs esot draugos ar alkoholu, taču iepriekš šis netikums pārējo dzīvi nav traucējis. «Pa dienu maz kas ir mājās, bet vakaros, tiklīdz sāk satumst, katrs iet savā dzīvoklī, skatās televizoru un dodas gulēt. Mēs neskatāmies, ko kurš dara. Vasarās kāds mēdz vakaros «patusēt» pagalmā, bet tā mums te viss mierīgi, lai gan, godīgi sakot, agrāk bija daudz mierīgāk. Tikai tā fabrika, kur tagad ražo polietilēnu, nedod miera, tā šņāc dienu un nakti, galva paliek dulla un gribas klusumu,» par dzīvi namā stāsta Ņina. Arī tonakt, kad notikusi slepkavība, nekādi trokšņi no Aivara dzīvokļa neesot bijuši dzirdami, lai arī tur bijuši viesi. «Mēs nezinām, kas tur notika. Svētdien te bija daudz policijas, kādas piecas mašīnas. Aivars arī tur grozījās, pēc tam viņu aizveda, durvis aizzīmogoja,» atceras Ņina. Suns palicis pagalmā, pašlaik Laki barojot kaimiņi, pagaidām neesot domāts, ka dzīvnieku varētu atdot patversmē vai meklēt citu saimnieku. «Lai jau viņš tur dzīvo. Citiem kaimiņiem suņu nav, viņš tur pašā priekšā vismaz padod ziņu, ja kāds nāk. Un nācēju ir daudz, īpaši metāla zagļi, tie jau paņēmuši visu, ko vien varēja, brīnos, ka žogus un stabus vēl nav noņēmuši,» ironizē pensionāre.
Raud par aizturēto varmāku
Par slepkavību aizturēto Aivaru Ņina pazīst kopš dzimšanas, jo kā nekā viņa pati šajā mājā dzīvo 44 gadus. Savulaik te dzīvojis par Aivaru dažus gadus vecākais pusbrālis, abu mamma un Aivara tēvs. «Brālis ir normāls cilvēks, nedzer, precējies, ir bērns, dzīvo Jelgavā. Mamma nomira pirms septiņiem gadiem, vēl bija pavisam jauna, tikai ap 50 gadu, viņu pieveica slimība. Kur palika tēvs, nemaz nezinu, sen jau viņa te nav,» stāsta kaimiņiene. Kamēr māte bijusi dzīva, Aivars turējies, ar alkoholu nav aizrāvies, strādājis oficiālu darbu, tiesa, Ņinai no prāta izgaisusi viņa darbavieta. Arī līdz nozieguma izdarīšanai viņš ik dienu esot gājis uz darbu, policijas ziņas gan liecina, ka Aivars nekur nav strādājis. «Aivars bija lielisks puika, strādīgs,» saka Ņina. Sieviete ar drāniņu slauka acis, izrādās, viņa raud. «Es pārdzīvoju par Aivaru, man viņa ir ļoti žēl.» Ņina nesaprot, kāpēc Aivars palaidies dzeršanā, tiesa, galīgais dzērājs viņš neesot bijis un ikdienā pat neesot manīts iereibis. «Vide Bolderājā ir stipri degradēta, bet diez vai pie vainas, mūsu mājā gandrīz katram ir bērni, kas te auguši, bet nu pieauguši, aizgājuši savā dzīvē un nav nodzērušies. Aivars stipri pārdzīvoja, kad viņu sieviete pameta, aizgāja pie cita ar visu bērnu, apprecējās,» zina teikt Ņina. Iespējams, bailes par vēl kādas sievietes zaudēšanu alkohola aptumšotajam prātam tad arī likušas ķerties pie cirvja un nogalināt sāncensi, kaimiņiene min slepkavības iemeslu. «Neesmu iepriekš manījusi vai dzirdējusi, ka Aivars būtu agresīvs, domāju, no alkohola viņam galvā kaut kas sagriezās. Likās, ka viņš mušai pāri nedarīs, bet te tādas lietas... ar cirvi.» Aivars allaž bijis izpalīdzīgs, labi orientējies automašīnās, agrāk viņam pat bijis savs auto. Ņina zina stāstīt, ka Aivars pirms dažiem gadiem ieķīlājis savu dzīvokli, jo paņēmis kredītu. «Viņš ievilka dzīvoklī ūdeni un ko tur vēl. Viņam bija pavisam maz ko atmaksāt, bet varbūt pat jau bija visu atdevis, jo, cik zinu, viņš maksāja kredītu cītīgi.» Caur logu redzams, ka mājoklī ir veikts arī iekštelpu remonts, siltinātas un ar ģipškartonu apliktas sienas, tiesa, darbs nav padarīts līdz galam.
Nogalināto vīrieti Ņina nezina, pie Aivara nākuši dažādi cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes. «Piestaigāja te visādi, nezinu, no kurienes. Kādi tur draugi, pudelesbrāļi!» Arī citiem tuvākās apkārtnes ļaudīm nav skaidrības, kas ir nogalinātais. Lielākā daļa Bolderājas iedzīvotāju cenšas norobežoties no notikušā, sakot, ka aiz lielā mūra ir cita republika, ka tur dzīvo tikai dzērāji un «bomži». «Mūs nesatrauc, kas tur notiek, dabīgā atlase,» noskalda kāda labi ģērbta pensionāre ar sunīti pavadā.