Aizdomās par savas mātes Ārijas slepkavību policija aizturējusi 47 gadus vecu rīdzinieku. Vīrietis gan neko sakarīgu par notikušo pastāstīt nevar, jo bijis tādā alkohola reibumā, ka neko neatceras.
Slepkavība, kas pastrādāta kādā no Ilūkstes ielas nama astotā stāva dzīvokļiem, satraukusi ne tikai kaimiņus, bet katru Pļavnieku iedzīvotāju, kas vien dzirdējis par notikušo. Jau vairāk nekā nedēļu šis noziegums ir galvenais sarunu temats arī Lubānas ielas tirgū. «Iespējams, es to sievieti pazinu, jo līdz tai mājai ir vien divu minūšu gājiens, pati arī tepat netālu dzīvoju. Bija viena sieviete, kas nāca pirkt kartupelīšus, mīlēja arī iedzert, bet nu vairs nenāk,» nopūšas kāda lauksaimniecības produkcijas pārdevēja. Vietējās pensionāres jau izdomājušas, ka pensionāre cietusi no kāda maniaka rokas, tāpēc garās sarunās neielaižas, sakot: «Viņš atgriezīsies, un mums arī beigas klāt.» Savukārt likumsargi mierina, ka varmāka nav nekāds maniaks, vien alkohola apreibināts ģimenes strīda vardarbīgs risinātājs. Ziņu, ka dzīvoklī ir mirusi sieviete, policija saņēma no kāda radinieka, kas savukārt par nelaimi uzzinājis telefonsarunā ar sievietes dēlu. Ierodoties notikuma vietā, eksperti drīz vien secināja, ka sieviete mirusi vardarbīgā nāvē, proti, galvaskauss bija salauzts vairākās vietās. Turklāt līķis bija iznests uz balkona, kur, visticamāk, bija gulējis vismaz diennakti. Savukārt nonāvētās sievietes dēls, pilnībā neliekoties ne zinis par savainotās un, iespējams, sākumā vēl dzīvās mātes likteni, tikmēr dzīvoklī turpināja lietot alkoholu. Arī abu strīds, pašlaik gan netiek publiskots tā iemesls, sācies iedzeršanas laikā. Kādā brīdī dēls saniknojies uz māti, paķēris ķebli un sācis sist sievietei ar to pa galvu. Kad policija ieradās dzīvoklī, varmāka, kura rokas joprojām bija nosmērētas ar mātes asinīm, bija pamatīgi piedzēries – viņa organismā konstatētas četras promiles alkohola. Ne tobrīd, ne arī pēc atskurbšanas neko sakarīgu par notikušo viņš pastāstīt nevarēja, sakot, ka vienkārši neatceras, kas noticis. Vietējiem vismaz pagaidām nav jāuztraucas, ka varmāka varētu atgriezties Pļavniekos, jo viņš pašlaik ir apcietinājumā un, ja izmeklēšana neatradīs citu vainīgo, vīrietim draud līdz 15 gadiem ilgs cietumsods. Jāpiebilst, ka savulaik viņš jau desmit gadus pavadījis aiz restēm. Arī toreiz, vēl padomju laikā, viņš tiesāts par slepkavību, sodāmība gan jau ir dzēsta.
Regulāri braukuši mediķi un glābēji
Lai cik savādi tas šķistu, neviens no kaimiņiem nav dzirdējis nekādus trokšņus. «Tā bijusi ļoti klusa slepkavība,» saka stāvu zemāk dzīvojošā kaimiņiene Nadja. Viņas dzīvoklis gan neatrodas tieši zem nogalinātās Ārijas mitekļa, tas ir mazliet iesāņus, taču mājā dzirdamība esot gana laba, tāpēc viņu izbrīna, ka pēkšņi atklājušās tik šausmīgas lietas. «Nezinu, varbūt tās ir mūsu iedomas, bet mums ar vīru, vēl nezinot, kas noticis, visu laiku šķita, ka mājā ir līķa smaka. Mēs visus dzīvokļa kaktus pārskatījām, mēģinot atrast smakas iemeslu,» saka Nadja. Iespējams, kaut ko varētu būt dzirdējusi tieši zem nozieguma vietas mītošā sieviete, taču viņa mājās esot ļoti reti un tieši tajā nedēļā nav iegriezusies mājoklī. Arī tieši aiz Ārijas sienas mītošie kaimiņi neko nav dzirdējuši, jo, visticamāk, vēl bijuši darbā. «Tur gan vienmēr viss ir kluss, nekāda skandalēšanās arī iepriekš nav dzirdēta,» saka kaimiņš Pēteris. Savukārt kaimiņš Māris ir pārliecināts: «Tam tā bija jānotiek, ja šitā visu laiku dzerstās. Tur vazājās visādi dzērāji, no tā dzīvokļa nāca briesmīga smaka.» Gados jaunais vīrietis atceras, ka pirms kāda laika viņš vienos naktī pamodies no mežonīga trokšņa, kas nācis no kopējās kāpņutelpas. «Viens sadzēries tips ar cirvi mēģināja atlauzt tās koridora durvis, kas ved uz dzīvokļiem, jo Ārija laikam nelaida viņu iekšā. Kamēr izlēmu iet noskaidrot, kas notiek, viņš gan rimās un aizgāja,» saka Māris. Vīrietis ievērojis, ka pie Ārijas bieži braukusi ātrā palīdzība. Viņam liekoties – galvenokārt tāpēc, ka sievietei kļuvis slikti no pārlieku lielas dzeršanas, taču citi kaimiņi Āriju aizstāv, sakot, ka viņa bijusi slima. Arī glābēji bijuši bieži viesi pie Ārijas. Reiz sievietei bijis tik slikti, ka viņa nav varējusi atvērt dzīvokļa durvis ciemos atnākušajai radiniecei, kura tad nu lūgusi glābēju palīdzību. Pēc tam uzreiz izsaukti mediķi, kas pensionāri aizveduši uz slimnīcu. Citā reizē glābēji braukuši, jo no dzīvokļa vēlušies melnu dūmu mutuļi. «Tantiņa uzlika vārīties putru, bet pati aizgāja uz veikalu. Labi, ka neizcēlās pamatīgs ugunsgrēks un laikus izsauktie glābēji uzlauza durvis un likvidēja piedūmojumu,» Ārijas nedienas atceras Nadja. Tomēr vissatraucošākais pārdzīvojums bijis pērnvasar, kad Ārija pilnīgi kaila vizinājusies liftā. «Viena no mūsu kaimiņienēm mēģināja pierunāt sievieti apģērbties. Pēc tam Ārija ilgu laiku bija slimnīcā. Pavisam nesen, skatos, viņa atgriezusies – tāda sakopusies, saposusies un pat simpātiska, izskatās pēc cilvēka. Pie sevis vēl nopriecājos, redz, cilvēks atveseļojies, bet drīz vien uzzināju par traģēdiju.»
Pat nenojauta par dēla eksistenci
Neko tuvāk gan kaimiņi par Ārijas dzīvi nezina, viņi brīnās arī par dēla eksistenci, jo līdz šim šķitis, ka sieviete dzīvo viena. Kaimiņi sliecas domāt, ka vīrietis tikai reizēm nācis ciemos pie mātes. «Es nekad to dēlu neesmu redzējis,» saka vairāki kaimiņi. Arī mājas sētnieks, kas namā pavada dienas lielāko daļu, jo ne tikai uzkopj pagalmu, bet slauka un mazgā arī kāpņutelpu, par dēlu neko nezina un nevar pat iedomāties, kāds viņš izskatās. «Man tikai pārvaldniece pateica, ka Ārija nogalināta. Teica, ja uzzinās ko vairāk, zvanīs, bet vēl nav zvanījusi,» neziņā mokās sētnieks. «Ārija pati arī visai reti gāja ārā, tikai līdz veikalam, un viss.» Sētnieks atklāj, ka mājā ir visai daudz sociāli nelabvēlīgu personu, kas apdraudot sabiedrības drošību. Mājā ir tikai vienistabas dzīvokļi, daudzos no tiem mītot pat vairākas paaudzes, tāpēc nebūšot brīnums, ja vēl kāds ģimenes skandāls būs ar letālu iznākumu. «Ārija bija maza bēda, mums augšstāva kaimiņi rada galvassāpes. Dzīvo tādi jauni, caurām naktīm skaļi klausās «bum-bum» mūziku. Vīrietis daudz dzer, un liekas, ka visu laiku stumda mēbeles, bet laikam jau nevar nostāvēt un nosēdēt, gāžas ar visu krēslu,» izdevību pasūdzēties izmanto Valentīna. Savukārt kādu citu sievieti nomocījusi «seksuāli norūpējusies» kaimiņiene. «Pa astoņām reizēm dienā ir tādi kliedzieni un vaidi, ka man lustra draud nogāzties. Biju pie viņas aizgājusi, sieviete tikai smej: «Vai tad jūs arī nebijāt jauna?» Biju, bet var taču mazliet klusāk uzvesties un neizrādīt tik ļoti savas nodarbes. Kad gāju pie viņas, domāju, laikam skaista sieviete, ka vīrs pēc viņas tik traks, bet izrādījās tāda ap 30, maza auguma, uzblīdušu seju. Tas man liek aizdomāties, par kaimiņienes patieso profesiju,» nopūšas pensionāre. Savukārt Nadja neslēpj, ka Ārijas slepkavība pielikusi punktu viņas šaubām par dzīvesvietas maiņu un jau līdz rudenim viņa nolēmusi atrast jaunu mājvietu.