Reiniks ar koncertiem turpinās svinēt jubileju

Pērn 26. oktobrī mūziķis Artūrs Reiniks ar koncertu Dobelē atzīmēja savu 55 gadu jubileju, pie viena svinot arī sava ansambļa «Tērvete» ceturtdaļgadsimta pastāvēšanu. Koncerts izpelnījās milzu atzinību, un nolemts svinēšanu mazliet paturpināt.

Ar pāris koncertiem mūziķis un dziesmu autors Artūrs Reiniks turpinās svinēt savu un grupas «Tērvete» apaļās jubilejas – tie būs patriotiski, svinīgi, bet gana jestri koncerti ar nosaukumu «Esmu latvietis». Vērienīgajos koncertos uz skatuves kāps ne Artūra tuvākie skatuves kolēģi un draugi, bet arī dziedātāji, kuriem viņš komponējis dziesmas. Protams, klausītājus priecēs «Tērvete», tāpat arī otra Reinika komanda – brašie «Dobeles zemessargi», kuri sagatavojuši īpašu programmu, pieminot latviešu leģionārus. Kādu pārsteigumu kopā ar grupu «Tērvete» klausītājiem būs sagatavojis arī dziedātājs, Latvijas Radio 2 dīdžejs un šlāgermūzikas raidījuma «Dzintara dziesmas» vadītājs Roberts Ošiņš. Tāpat plānots, ka uzstāsies arī dzīvespriecīgā apvienība «Tērvete–Rīga», dziedātājs Heinrihs Kalvīts, ģitārists Agris Siksna un jubilāra paši tuvākie cilvēki – Reiniku ģimene. Pavadījumus atskaņos instrumentālā grupa «Midi Music» ar grupas «Crazy Dolls» solistu un ģitaristu Aldi Zaļūksni jeb Midi priekšgalā, fona dziedātājas būs Erita Karlsone un Kristīne Ozoliņa. Jāpiebilst, ka koncertus vadīs vienmēr atraktīvais aktieris Guntis Skrastiņš. Pirms koncertiem »VZ« tikās intervijā ar pašu gaviļnieku – Artūru Reiniku.

– Vai tik ļoti iepatikās jubilejas lielkoncerts Dobelē, ka svinēšana jāturpina?

– Mēs bijām iecerējuši sarīkot tādu vienreizēju bliezienu, taču rezonanse pēc minētā koncerta bija iespaidīga: uz to nebijušie vēl paskatījās fotogalerijas un pēc tam sūtīja vēstules, ka viņi arī gribot redzēt šādu koncertu, kur vēl izskanēs šī programma utt. Palēnām sākām «štukot» – koncerta organizēšanā bija ieguldīts baigais darbs, tad arī iedomājāmies, ka, velns, jāparāda tas viss kaut kur vēl, piemetīsim klāt vēl kādu pārīti koncertiņu!

– Kādas bija emocijas pēc šā jubilejas koncerta?

– Gan man, gan mūziķiem emocijas bija tādas, ka skudriņas skrēja pār kauliem! Kad koncerta pēdējo trīs dziesmu izpildīšanas laikā visi 1700 cilvēku – sporta halle bija pārbāzta – cēlās kājās, izjūtas bija kā «Baltijas ceļa» laikā. Neaprakstāmas izjūtas!

– Kāpēc izvēle krita tieši uz šīm vietām?

– Tā kā Dobeles koncertā visiem interesentiem, tajā skaitā rīdziniekiem un jelgavniekiem, vairs nebija iespējams iegādāties biļetes, nolēmām koncertus sarīkot tieši šajās pilsētas. Starp citu, sākotnēji bija plānots rīkot tādu pamatīgu tūri, taču atdūrāmies pret to, ka šajā projektā ir iesaistīts milzum daudz cilvēku – gan mūziķi, gan tehniskie darbinieki –, un praktiski nav iespējams atrast datumus, kad visi tiek. Šie bija vienīgie reālie datumi, kad daudzmaz visi varēja tikt.

– Ko tev, pārliecinātam zemessargam, nozīmē 16. marts? Nevaru par to nepavaicāt!

– Jā, man kā zemessargam šis datums ir ļoti nozīmīgs – šie cilvēki taču cīnījās par Latviju! Tomēr Latvijā uz šo datumu skatās piesardzīgi... Es stāvu un krītu par leģionāriem! Tagad drošības nolūkos aicina neko nerīkot 16. martā... Taču tajā pašā laikā pretējo pusi, kas atkal kaut ko organizēs 9. maijā, neviens neaicina būt tolerantiem un saprotošiem! Viņiem ļauj, bet mums pašiem savā zemē ir no kaut kā jāraustās – es šo krupi nekādi nevaru norīt! Uz daļu valdības es raugos teju kā uz nodevējiem, kas baidās paši no savas vēstures. Es personīgi to nesaprotu un nekad nesapratīšu!

– Atgriežoties pie mūzikas, vai koncertos būs arī tava ģimene? Gan meita Rūta, gan dēls Lauris, gan sieva Dace?

– Ar Lauri varētu būt problēmas, jo viņš šobrīd piesaistīts jaunā šova [«Izklausies redzēts»] vadīšanā. Viņš teica, ja vien būs iespēja, viņš būs koncertā, taču tikpat labi viņam šīs iespējas var arī nebūt. Es viņu saprotu – tur taču koncerti gan piektdienās, gan svētdienās. Tā ka par Lauri es nemāku pateikt, taču kādā koncertā noteikti būs Rūta, kādā – Dace, kādā varbūt visi. Iespējams, ka kādā koncertā būs vēl kāds viesis, kura nebija pat Dobelē.

– VEF Kultūras pilī ietilpst pāris tūkstoši cilvēku, tiešām būs pilna zāle?

– Esmu tur bijis ar kora koncertiem, taču tikai mazajā zālē – lielajā neesmu pat iegājis. Par Rīgas koncertu nezinu, taču uz pasākumu Jelgavā biļetes esot sākuši pirkt jau tad, kad par to pat vēl nebija nekādas reklāmas. Kad prasīju producentei, kā būs ar Rīgu, viņa atbildēja, ka arī ar Rīgu viss būs kārtībā!

– Man šķiet, jo tev vairāk gadu, jo esi aktīvāks – vairāk uzstājies, vairāk komponē! Vai arī vienkārši esi kļuvis redzamāks?

– Tā ir ķēdes reakcija: esmu vairāk redzams tāpēc, ka tautā aizgājis vairāk manu dziesmu, bet līdz ar to esmu vairāk redzams. Piemēram, dažas dziesmas, kas tapušas jau senāk, bet līdz šim nav bijušas tik atpazīstamas, nu atkal ceļas gaismā kā baigie jaunumi. Es šajā žanrā strādāju ļoti ilgi, taču mans ceļš nav bijis kā «fabrikantu» zvaigznītei, kas jau otrajā dienā pēc parādīšanās TV ekrānos ir atpazīstama. Grupai «Tērvete» ir 25 gadi, bet par mums runāt sāka tikai pirms kādiem desmit gadiem.

– Nu jau tev lielkoncerti sanāk biežāk nekā Laurim, drīz varēsi viņam «uzsaukt» braucienu uz Karību salām...

– (Smejas.) Ja runājam par naudas lietām, tad tie drīzāk ir izdevumi, nevis ieņēmumi: lai ar šāda mēroga koncertiem pelnītu, auditorijā vajadzētu būt riktīgiem tūkstošiem. No malas raugoties, varētu padomāt, ka par šādiem koncertiem nāk balta nauda, taču tā nav, jo izmaksas ir milzīgas. Šajā gadījumā man primārais ir aiznest cilvēkiem kaut daļiņu to izjūtu, kas valdīja Dobeles koncertā, mēģināt vēlreiz atrast ar zāli šo kopības izjūtu, kas mūsu laikos ir ļoti svarīgi. Es ļoti ceru, ka izdosies šo emociju līmeni sasniegt vēlreiz.

– Kad tev būs 60 gadu jubileja, droši vien uzstāsies «Arēnā Rīga»?

– (Smejas.) Diez vai es tam saņemšos, turklāt man no šādas arēnas ir bail... Laikam jau ne, taču es ļoti ceru, ka man arī uz 60 gadiem būs ko rādīt publikai, – vismaz tikpat daudzveidīga programma kā šī, kurā nav tikai šlāgeris, bet arī popmūzika un pat roks. Tiem, kas atnāks uz koncertiem, būs stilistiski interesanti – būs arī humoriņš, būs veiksmīgas videoprojekcijas, kuras man veidoja augsta ranga speciālisti. Nebaidoties samelot, es pilnīgi droši varu teikt, ka tas viss būs ļoti baudāmi. Lai gan koncerts būs īsteni latvisks, piemēram, pēc Dobeles koncerta man klāt nāca arī krievu tautības cilvēki un teica: «Horošaja muzika!» Tā ka šajos koncertos nebūs vīlušies jebkuras tautības cilvēki, kuriem patīk laba, melodiska mūzika.