«Mans uzdevums ir būt radošam. Sacerēt jaunas dziesmas, muzicēt skolās, organizēt koncertus, tikties ar cilvēkiem – man ir svarīgi sekot sirdij. Šī ir ļoti bagātīga fāze manā dzīvē,» atzīst Jorans Šteinhauers no grupas «Aarzemnieki».
Pirmoreiz par Latviju Jorans uzzinājis 2000. gadā, izdzirdot grupas «Prāta vētra» uzstāšanos Eirovīzijā. 2004. gadā Latvija spēlēja pret Vāciju Eiropas čempionātā futbolā – tā jau bija otrā sastapšanās ar mūsu valsti. 2005. gadā tam sekoja iespēja doties mācīties apmaiņas programmā Talsu 2. vidusskolā. Lai gan tolaik Joranam bija vien 17 gadu un viņš pavadīja Talsos pavisam neilgu laiku, šis laiks atstāja neizdzēšamas pēdas jaunā vācieša dzīvē. «Toreiz iepazinos ar savu pirmo mīlestību – mana pirmā draudzene bija latviete,» viņš kautri nosaka.
Tieši pateicoties jūtām, tālākā Jorana dzīve bijusi saistīta ar Latviju. «Vācijā pieņemts, ka pēc vidusskolas jādodas obligātajā dienestā. Ja to nevēlas, jāpilda kāds sociāli nozīmīgs darbs, ko var darīt arī ārzemēs, ar noteikumu, ka tas notiek vācu uzņēmumā. Nosacījums ir viens – vismaz vienreiz dzīvē kalpot valstij.» Tā jaunietis nonācis vācu draudzē un Diakonijas centrā, kā viņš pats saka, «Maskačkā». «Tas bija ļoti interesants laiks. Pirmajā dienā, kad atbraucu, ļoti priecājos, ka beidzot būšu kopā ar meiteni. Bet viņa tobrīd ieradās Latvijā no kādas kristiešu nometnes un paziņoja, ka vairs nevēlas būt kopā ar mani, bet tikai ar Dievu,» viņš neslēpj piedzīvoto vilšanos. «Man bija tikai 19 gadu, es nezināju valodu, un bija traki. Vienu brīdi radās doma, ka varētu braukt atpakaļ uz Vāciju, bet pēc tam domāju – kāpēc gan? Es biju nolēmis šurp braukt un man ir jāiziet tam cauri,» jaunietis nezaudēja apņēmību. Lai pārvarētu krīzi privātajā dzīvē, Jorans atrada dzīvokli Lokomotīves ielā un pievērsās darbam ar jauniešiem. Kad pagāja gads, kas bija jāaizvada, strādājot Vācijas labā, Jorans bija pārliecināts, ka nevēlas doties pārāk tālu no Latvijas. «Jau toreiz, 2008. gadā, es pieteicos Latvijas Eirovīzijas atlasei. Gads Latvijā man bija tik īpašs, tāpēc vēlējos to kaut kā atzīmēt, nevis vienkārši pagriezties un aizbraukt.» Toreiz gan nekur tālu tikt nav sanācis, taču tagad gan – «Aarzemnieki» brauks uz Kopenhāgenu!
* Plašāku interviju ar Joranu Šteinhaueru lasiet «Neatkarīgās Rīta Avīzes» brīvdienu žurnālā «Māja».