Cik pelna Raimonds Pauls?

Pagājušajā nedēļā «Fabrikas restorānā» Ķīpsalā pie kārtējā apbalvojuma tika Maestro – antoloģijas albums «Mūsu Maestro Raimonds Pauls» saņēma Platīna diska balvu, kas nozīmē, ka šis izdevums ir pārdots vairāk nekā 9000 kopiju apjomā.

Latvijā tas ir sen neredzēts skaitlis, ar kaut ko tādu pēdējos gados var palepoties vienīgi «Prāta vētra».

Mūsu un jūsu bagātība

Starptautiskā izdevniecība «Reader’s Digest» sadarbībā ar kompāniju «Mikrofona ieraksti» Raimonda Paula antoloģiju izdeva vien pērn rudenī, tātad maģisko 9000 pārdoto eksemplāru skaitu tā ir sasniegusi pusgada laikā, pat neskatoties uz to, ka šī izdevuma cena bija diezgan cienījama – aptuveni ceturtdaļa no simt latiem. Šis izdevums sastāv no četriem kompaktdiskiem un Daigas Mazvērsītes grāmatas par Maestro dzīvi un daiļradi. Albumā hronoloģiskā secībā apkopoti populārās mūzikas ieraksti, kas tapuši laika posmā no 60. gadiem līdz mūsdienām, līdz ar to tajā dzirdamas gandrīz visas slavenākās latviešu estrādes balsis no Zdislava Romanovska un Noras Bumbieres līdz Laimai Vaikulei, Ancei Krauzei un Normundam Rutulim.

«Mums ir prieks, ka beidzot varējām izdot tik apjomīgu Maestro ierakstu kolekciju. Laikā, kad mūzikas ierakstu tirāžas turpina kristies, meklējam jaunus tirdzniecības veidus – sadarbība ar «Reader’s Digest» un viņu pasta sūtījumu izplatīšanas metodi bija auglīga, sniedzot kārtējo apliecinājumu tam, ka cilvēki joprojām ir gatavi iegādāties augstvērtīgus ierakstus, ja vien viņus sasniedz kvalitatīvs un pievilcīgs piedāvājums,» teica kompānijas «Mikrofona ieraksti» direktore Elita Mīlgrāve. «Mūsu pērle – tas ir Raimonds Pauls, tā ir mūsu bagātība. «Mikrofona ierakstiem» ir ļoti paveicies, ka varam strādāt ar šādu talantu.»

Ienākas laba naudiņa

Par «mūsu bagātību» – te Elita Mīlgrāve izteicās ļoti precīzi: Pauls būtu bagātība jebkurai izdevniecībai. Taču – ko no tā visa iegūst viņš pats? Ja ir saņemts platīna disks, tātad tā autoram vajadzētu, kā minimums, būvēt villu Baltezerā. «Man liekas, ka par tiem mūsu diskiem un to pārdošanu Latvijā labāk nerunāt... Rakstīsim, bet bagāts ar tiem vēl neviens nekad nav palicis un nepaliks,» sarunā ar »VZ« teica Pauls.

Par komponista «Latvijas Krājbankā» zaudēto teju miljonu, šķiet, zina katrs, bet cik tad pelna Pauls? Kad viņš bija Saeimas deputāts, tad to uzzināt bija viegli, jo tautas kalpi iesniedz ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju. Piemēram, par 2009. gadu iesniegtā deklarācijā uzrādās 16 pozīcijas, kuras atbilst ienākumu veidam «autoratlīdzība», kopsummā te ir nopelnīts ap 149 000 latu. Lielāko summas īpatsvaru sastāda ienākumi no autortiesību aģentūras AKKA/LAA – tie ir ap 80 000 latu gadā. Pauls atklāti atzīst, ka no autortiesībām aptuveni šādu pašu summu gadā saņem joprojām. «Man šis tas vēl pēc inerces ieskaitās no Krievijas utt. Zināmā mērā tā ir nauda, kas man teorētiski dod arī iespēju nestrādāt. Es varētu arī to darīt – nestrādāt –, taču mans darba stils ir citādāks nekā daudziem: man vienmēr ir kaut kādi plāni,» »VZ« teica Maestro.

Uzsvars uz pirmdienu

No autortiesību naudas plūsmas lielākā joprojām ienākas no Krievijas, turklāt neesot tā, ka kontā pēkšņi parādās Krievijas rubļi – viss ir oficiāli sarēķināts un pārrēķināts. «Es vairs tik aktīvi nedarbojos, iespējams, ka summas ir palikušas mazākas,» atzīst Pauls, kurš gan zina, ka viņa kontos ieplūst prāvas summas. «Es to vienmēr mūsu valdībai esmu gribējis atgādināt, ka katru gadu no manām autoratlīdzībām vien aptuveni 17 000 latu aiziet nodokļos. Nodokļos!»

Taču Maestro nedz skumst par bankās zaudēto naudu, nedz priecājas par kontos ienākošajam summām – viņam galvenais ir strādāt. «Šobrīd mani ļoti interesē, kā paies mans pirmdienas (27. janvārī) koncerts operā, kurā praktiski nebūs populāro dziesmiņu. Jā, publikas interese ir liela, cerams, ka kaut kas jau salasīsies, bet man tas nav nemaz tik ļoti svarīgi – man svarīgi ir parādīt šo koncertu. Spēlējām to Rēzeknes jaunajā koncertzālē, un es biju patīkami pārsteigts, cik ļoti atsaucīgi publika reaģēja uz šo mūziku,» jaunajā projektā ar sirdi un dvēseli ir Pauls.

Krievi gatavi pirkt

Tiesa, viņam atkal parādījusies iespēja labi nopelnīt – Krievzemes ietekmīgie ļaudis pasūtījuši nopietnu darbu. «Man ir piedāvāts uzrakstīt muzikālu izrādi, jo izrādās, ka no 40 iespējamajiem komponistiem esmu uzvarējis tieši es. Un zini, kāpēc? Izrādās, neviens vairs neprot meldiņu uzrakstīt! Ja mūziklam nav meldiņš, tad nekas nesanāks!» Pasūtītāji esot nopietni (un labi situēti) cilvēki – Maskavā restaurējuši muzikālā teātra telpas, grasās ieguldīt labu naudu kultūrā. «Dzejas autors būs viens no šā brīža izcilākajiem krievu autoriem Dmitrijs Bikovs. Viņu paklausīties ir bauda! Tā ir fantastika! Viņš arī vada televīzijā krievu literatūras stundas, tur mūsējie varētu pamācīties, kā pasniegt savas tautas literatūru!» sajūsminās Pauls.

Mūziklam par pamata sižetu ņemta klasika – stāsts par Pelnrušķīti. Bet te nu atkal ir kur izpausties Maestro asajai mēle. «Parasta Pelnrušķīte mūsu laikā jau vairs nevienu neinteresē – mēs vairs normālu izrādi neskatāmies, mums visu vajag apgriezt otrādi. Ja nevaram savādāk, uzstumjam vecu ķēvi uz skatuves, tā tur divas stundas stāvēs, un viss – cilvēki brīnās, kāpēc viņa tur stāv, taču tā tur ir, un maksā naudu! Tā nu tas pie mums notiek.» Tā pie mums tiešām notiek...