Aktrises Balodes šokējošā atklātība sociālajos tīklos

Šonedēļ ar interesantām atklāsmēm sociālajā tiklā facebook.com klajā nāca dumpīgā aktrise Ilonā Balode: viņa nevēloties pati savus bērnus un nejūtot pienākumu sevi atražot tikai tādēļ, lai radītu nākamo paaudzi.

Par pašmāju bohēmistiem dēvētais pāris mūziķis Rolands Ūdris un aktrise Ilona Balode kopā jau ir vairākus gadus – abi ir visai stabils un saskanīgs pāris. Taču bērnu radīšanas jautājums gan aktrisei pamatīgi apnicis – par to šonedēļ Balode sociālajos tīklos atstāja visai emocionālu ierakstu. ««Childfree» – tas ir normāli! Apnikusi tā mūžīgā piesiešanās no visādiem laimīgiem mazuļu audzinātājiem – nu, kad tad tev beidzot būs bērni?! Jādomā kaut kādas muļķības, ko teikt, jo fakts, ka sieviete – iedomājieties tik – sieviete! – nevēlas kļūt par māti, tas taču nav iespējams! Visiem ir jādomā vienādi! Visiem ir jāgrib viens un tas pats! Jājūtas kā izstumtajai un nenormālai tāpēc vien, ka nevēlos savus bērnus! Vieglāk ir pateikt, ka man bērnu nevar būt, tad vismaz visiem ir mute ciet un skatās ar nožēlas pilniem skatieniem. Ā, un vēl kas – ja vecis saka, ka negrib būt tēvs un nevēlas saistības, tas, redziet, ir normāli, bet, ja to saka sieviete, tad tā tak nav normāla!» savā facebook.com profilā paziņoja aktrise.

Šim ierakstam sekoja daudzi aktrises draugu un paziņu komentāri. «Var jau par citu mazbērniem priecāties. Nevar? Kāpēc? Egoisms? Sava asins labāka nekā cita? Cik nav jauno, noskrējušos pa darbiem cilvēku, kam nav vecvecāku, kas varētu palīdzēt kādreiz pieskatīt sīkos. Kā reizi – par šito drīzāk vajadzētu sabiedrībā padomāt! Palīdzēt līdzcilvēkam neatkarīgi no radniecības, asins tuvības, bet, nē, redz! Es mīlu tikai savas asinis! Cita bērni ir sveši bērni! Bārenīši bez vecākiem, kam trūkst mīlestības, lai tup savā bērnunamā. Galvenais, ka pats sevi esmu atražojis! Mani bērnībā vāca kaimiņu Tante un Onkulis – bezbērnu pāris. Ome un opis jau bija zem zemes. Viņi man bija ļoti mīļi, kaut gan nebija asinsradinieki. Atceros viņus ar siltumu un gaišumu. [..] Un par to, ka vecumdienās nebūs kas ūdeni pienes – nu, te arī varu ko piebilst. Tante un Onkulis līdz mūža pēdējai dienai nebija vieni. Man patika pie viņiem iet pat vairāk nekā mājās tupēt. Kad Onkulis vecumā gulēja slimnīcā uz nāves gultas, ar mammu gājām, sēdējām pie viņa. Kaimiņi nāca. Kad Tante pēc pusgada arī savārga un komā gulēja slimnīcā pirms nāves, braucu no Rīgas pie viņas, jo man viņa bija mīļa. Turēju roku, runājos. Man ne mirkli neienāca prātā, ka tas mani neskar, jo viņa nav man rada. Tā ka tā ūdens pienešana vecumdienās ir vairāk atkarīga no tā, kāds cilvēks ir bijis pret citiem spēka gados. Labiem cilvēkiem gribas atdarīt ar labu,» savās atklāsmēs dalījās Balode.