Šūmahers cīnās par dzīvību, citiem tas beidzies traģiski

Kalnu slēpošana ir viens no iecienītākajiem ziemas hobijiem arī slavenību vidū. Vairākums no viņiem ir tiešām labi un pieredzējuši slēpotāji, turklāt viņi ir arī nodrošināti ar lielisku slēpošanas ekipējumu.

Par spīti visam, neviens tomēr nav pasargāts no nelaimes gadījumiem. Traukšanās lejā no kalna diemžēl var izvērsties par traģēdiju.

Ķivere pasargāja, taču ne līdz galam

Pašlaik visas pasaules uzmanība ir pievērsta autosporta leģendas Mihaela Šūmahera cīņai par dzīvību. Septiņkārtējais F1 pasaules čempions bija devies uz Meribelas kūrortu Francijā, lai tur atpūstos un tuvinieku vidū nosvinētu savu 45. dzimšanas dienu. Taču labi iecerētais atvaļinājums izvērtās par traģēdiju: F1 leģenda savu dzimšanas dienu pavadīja, esot mākslīgajā komā. Nelaimes gadījums notika pērn, 29. decembrī, kad Šūmahers slēpojot krita un atsita galvu pret akmeni, gūstot smagu smadzeņu traumu. Viņš tika nogādāts slimnīcā, kur tika veiktas divas operācijas. Kopš tā laika sportists atrodas mākslīgajā komā. Kā vēsta mediji, Šūmahers slēpojis kopā ar savu četrpadsmit gadu veco dēlu. Sportistam gan kritiena laikā esot bijusi galvā ķivere, kas, kā raksta britu laikraksts «Telegraph», pēc atsišanās pret akmeni pārlūzusi uz pusēm. Nobrauciena laikā Šūmahers kritis ar ātrumu vismaz 80 km/h. Turklāt tajā brīdī viņš esot atradies ārpus slēpotājiem nospraustās trases, kas izskaidro arī apslēptu akmeņu esamību zem sniega.

Attiecībā uz sportista stāvokli tūlīt pēc kritiena cirkulē vairākas versijas. Meribelas slēpošanas kūrorta direktors Kristofs ŽerinjonsLekomts apgalvo, ka Šūmahers pēc negadījuma bijis pie samaņas. Taču saskaņā ar citu informāciju viņš nav varējis atbildēt uz jautājumiem un slimnīcā esot nogādāts jau komas stāvoklī. Par Šūmahera atveseļošanās prognozēm neviens nekādus komentārus sniegt nevar. Katrā ziņā viņš vienmēr ir bijis cīnītājs, tiesa, šī ir cīņa nevis par medaļām, atzinību un uzvaru, bet gan par paša dzīvību. Par spīti sportista teicamajai fiziskajai formai, tikai laiks rādīs, vai Šūmahers gūs uzvaru šajā cīņā.

Sportista mūžīgā spēle ar uguni

Adrenalīns, ātrums un risks jāuzskata par Šūmahera dzīves sastāvdaļu, taču sportists vienmēr bijis pārliecināts, ka spēj to kontrolēt. Tomēr tā mūždien ir bijusi spēle ar uguni – gan atrodoties F1 spēkratā, gan uz motocikla, gan lecot ar izpletni no lidmašīnas, gan mežonīgā ātrumā jājot ar zirgu, gan arī traucoties ar slēpēm lejā no kalna. Mihaels Šūmahers vienmēr ir bijis arī perfekcionists, kurš pieradis uzvarēt. Viņš vienmēr sasniedzis, ko bija vēlējies, tiesa, neizslēdzot risku, ko arī pats labi apzinājās. «Būs tā, kā to lems liktenis,» savulaik kādā intervijā sacīja Šūmahers.

Pēc aktīvā F1 sportista karjeras beigām Šūmahera dzīve ne tuvu nebija kļuvusi mierīgāka vai mazāk riskanta, tieši pretēji – viņš savu dzīvi bija pakļāvis vēl lielākām briesmām. Aizejot no F1, Šūmahers sacīja, ka neesot noskumis, jo cerot uz «nākotnes piedzīvojumiem», pie kuriem pieder tādi hobiji kā jāšana, futbols, braukšana ar motociklu un ātrgaitas laivām, lēkšana ar izpletni un, protams, kalnu slēpošana. Šūmahers vienkārši neprot dzīvot neriskējot, viņam ir nepieciešams kaut kas tāds, kas kutina nervus. Par to ir pārliecinājusies arī žurnāliste un Šūmahera biogrāfe Karīna Šturma, kura līdzās sportistam ir jau kopš 1982. gada un kura lieliski pārzina F1 aizkulises. Viņa uzskata, ka «F1 braucēji jau pašos pamatos ir ekstrēmisti». «Viņš cīnīsies, līdz izķepurosies,» cer Šturma. Tomēr eksperte ir pārsteigta par to, ka traģiskais nelaimes gadījums noticis, Šūmaheram slēpojot. «Es drīzāk būtu gaidījusi, ka kaut kas tāds atgadīsies, braucot ar motociklu. Ja nelaime būtu notikusi viņa motociklista laikos, es par to nebūtu brīnījusies. Taču nekad nebūtu domājusi, ka kaut kas tāds var notikt relatīvi nekaitīga atvaļinājuma laikā kopā ar ģimeni un bērniem.» Vai Šūmahers būtu pārvērtējis savas slēpošanas spējas? «Katrā ziņā viņš ir labs slēpotājs, bet, protams, ne profesionāls slēpotājs,» skaidro Šturma. «Cik zinu, slēpot viņš iemācījies, būdams jau pieaudzis.».

****

Šūmja «bēdu brāļi un māsas»

Kalnu slēpošana ir sporta veids, kas patīk gan parastiem cilvēkiem, gan arī slavenībām. Diemžēl neviens nav pasargāts no traumām. Pieredzes trūkums, pārgalvība, ķiveres ignorēšana vai vienkārši nelaimīgs kritiens – traumu iemesli ir visdažādākie. Kā rāda statistika, vairākuma nelaimes gadījumu iemesls ir pārlieku lielais ātrums. Piemēram, 2012./2013. gada slēpošanas sezonas laikā Austrijas slēpošanas trasēs vien nāvīgas traumas ir guvuši 32 cilvēki. Pie viņiem vēl jāpieskaita 19 lavīnu upuri, kurus glābt vairs nebija iespējams.

Par lavīnas upuri pirms diviem gadiem kļuva arī Nīderlandes princis Johans Frīzo. Nīderlandes karalienes Beatrikses vidējais dēls tika aprakts lavīnā Lehtas slēpošanas kūrortā Austrijas rietumos. Zem sniega segas viņš pavadīja aptuveni 15 minūšu. Kaut arī princim galvā bija aizsargķivere un viņa tērps bija aprīkots ar īpašu signālierīci, kas glābējiem pēc negadījuma ļāva viņu ātrāk atrast, samaņu viņam atgūt vairs neizdevās. Johans Frīzo gadu atradās komā. Aizsaulē viņš aizgāja 2013. gada augustā.

Nelaimes gadījumu uz slēpēm ar nāvīgām sekām savulaik piedzīvoja arī britu aktrise Nataša Ričardsone. Aktiera Laiema Nīsona sieva, aktrises Vanesas Redgreivas un režisora Tonija Ričardsona meita Nataša 2009. gadā Kvebekas kūrortā Mounttremblānā Kanādā slēpojot guva galvas traumu, pēc kuras divas dienas vēlāk mira. Sākotnēji nav bijušas nekādas aizdomas par traumas nopietnību. Tikai pēc tam, kad aktrise sūdzējusies par galvassāpēm, viņa nogādāta slimnīcā, kur ārsti, konstatējuši smadzeņu atmiršanu, centušies Ričardsoni vēl pieslēgt pie dzīvību uzturošiem aparātiem, taču nekas nav līdzējis.

1998. gadā traģisku nelaimes gadījumu uz slēpēm piedzīvoja arī noslepkavotā ASV prezidenta Džona Kenedija brāļa senatora Roberta Kenedija dēls Maikls. Tobrīd 39 gadus vecais Maikls Kenedijs mira ar smagiem galvas un kakla ievainojumiem, kurus bija guvis slēpošanas negadījumā Vecgada vakarā Kolorādo štata kūrortpilsētā Aspenā. Slēpojot viņš bija ietriecies kokā. Tajā pašā gadā līdzīgā slēpošanas negadījumā bojā gāja arī dziedātājas Šēras bijušais dzīvesbiedrs, arī mūziķis, Sonijs Bono. Viņa līķi kādā kalnā toreiz atrada slēpotāju patruļa. Bono, slēpojot pie Nevadas un Kalifornijas robežas Taho ezera rajonā, bija ietriecies kokā.

Taču, kā izrādās, lai iegūtu nopietnus savainojumus, nav jāietriecas kokā vai jāatsitas pret akmeni. Paša vārdiem runājot – «dīvains negadījums» uz slēpēm 2006. gadā notika ar bijušo Kalifornijas gubernatoru un Holivudas «action» filmu zvaigzni Arnoldu Švarcenegeru, kurš 2006. gadā pirms Ziemassvētkiem, slēpojot Sanvalijā, lauza kājas augšstilbu. Notikuma brīdī viņš esot stāvējis kalna galā un nokritis faktiski uz līdzenas vietas. Jāatzīmē, ka Švarcenegers esot ļoti labs slēpotājs, tāpēc nav brīnums, ka viņam bijis neērti atzīt, kur un kādā veidā viņš guvis traumu. Starp citu, viena no sarežģītākajām Sanvalijas trasēm Švarcenegera vārdā nosaukta par «Arnold’s Run».