Diāna Kubasova: no "suņu princeses" līdz ideālai skaistulei

Šogad aprit jau 125 gadi, kopš Beļģijā notika pasaulē pirmais skaistumkonkurss. Šobrīd pasaulē un arī Latvijā skaistumkonkursu un to dalībnieču ir pārpārēm un tikai retais var atminēties, kura kādā konkursā ir startējusi.

Arī šogad latvietes veiksmīgi sevi apliecināja dažādos starptautiskos konkursos, taču šā gada veiksmīgākā konkursante ir Diāna Kubasova: viņa ir pirmā latviešu skaistule, kas iekļuvusi prestižā portāla «The Ideal Beauty» «Top 50».

Šobrīd nav iedomājams neviens pašmāju žurnālu vāks, uz kura nebūtu bijusi uzņēmēja un skaistumkonkursu dalībniece Diāna Kubasova. Jāatgādina, ka meitene savu ceļu pretī slavai sāka 2008. gadā, piedaloties LNT skandalozajā šovā «Latvijas princese». Nebaidoties no televīzijas represijām un soda naudām, pirmo reizi plašākai publikai smaidot no »VZ« vāka, toreiz šovā notiekošo absurdu atklāja nevienam tobrīd nezināmā Diāna, kas, pateicoties savai mīlestībai pret suņiem, uz ilgāku laiku ieguva iesauku «suņu princese». Nu viņa ir pirmā latviete, kas iekļuvusi portāla «The Ideal Beauty» gada pasaules skaistumkonkursu glītāko meiteņu «Top 50». Izmantojot izdevību, kamēr Kubasova nav atkal devusies uz ārzemēm, »VZ« aicināja viņu uz sarunu.

– Vai vēl skaiti, cik konkursos jau esi piedalījusies?

– Nē, vairs neskaitu. Ir gan lieli, gan dažādi mazāki konkursi, kuros es piedalos. Tagad jau mani aicina piedalīties konkursos arī no otras puses – gan žūrijā, gan palīdzēt organizēt. Tikko atgriezos no Korejas, kur palīdzēju organizēt kādu starptautisku konkursu. Pērn palīdzēju organizēt konkursu Spānijā.

– Ko tev nozīmē piedalīties šajos konkursos?

– To man jautā daudzi. Konkursi ir diezgan garš process – vari uzvarēt, vari neuzvarēt. Uzvarot var dabūt kādu naudas balvu, tomēr strādāt par modeli būtu izdevīgāk. Taču man pašai konkursos svarīgākais ir iegūt jaunu pieredzi. Tie ir jauni kontakti, jaunas izjūtas. Un tā ir iespēja aizceļot uz valstīm, kurās es varbūt nemaz citos apstākļos nenokļūtu. Tas ir ļoti liels piedzīvojums, un šā mērķa dēļ piedalos šajos konkursos.

– Un cik kroņu tev ir mājās?

– Nezinu (samulst). Laikam septiņi. Man tie nestāv smuki plauktiņā, bet diemžēl mētājas skapī. Tāpēc īsti nezinu precīzu to skaitu.

– Kurā valstī tev visvairāk paticis?

– Katra valsts ir skaista un saistās ar saviem piedzīvojumiem un notikumiem. Ir grūti nosaukt vienu, jo atmiņā paliek visas. Tomēr, ja ir kāda jānosauc, tad es laikam teikšu – Filipīnas. Tur es gribētu kādreiz vēl atgriezties. Tur ir ļoti skaista pludmale. Filipīnas latviešiem nebūt nav populārs tūrisma galamērķis, tāpēc, ja nebūtu bijis konkurss, iespējams, nekad tur nebūtu nokļuvusi. Vēl man ļoti patīk Koreja, esmu tur jau bijusi vairākas reizes.

– Runājot par organizēšanu, aicina palīdzēt uz jau esošiem konkursiem vai rīkot pilnīgi jaunus?

– Tagad man tieši ir piedāvājums palīdzēt veidot pilnīgi jaunu starptautisku konkursu un būt kā vienai no galvenajām tā organizatorēm. Es vēl domāju par šo priekšlikumu, redzēs, kā sanāks, vai man tam būs laiks. Es pieņēmu izaicinājumu pamēģināt savus spēkus aktrises ampluā – piekritu filmēties vienā filmā.

– Mūsu pašu filmā?

– Nē, nē, tā nav latviešu filma! Es pagaidām neko vairāk nestāstīšu, lai tas paliek intrigai. Tas bija mans sapnis – kļūt par aktrisi un filmēties filmā. Nu šis sapnis ir piepildījies, un esmu ļoti priecīga, tāpēc par šo tēmu pagaidām runāju piesardzīgi.

– Atgriežoties pie skaistumkonkursu tēmas, apsveicam ar iekļūšanu prestižā «The Ideal Beauty» 50 glītāko pasaules meiteņu topā! Ko tev pašai nozīmē šis panākums?

– Man tas nozīmē ļoti daudz, jo paskatāmies, kādas spēcīgas meitenes piedalās tādos konkursos kā «Miss World», «Miss Universe», «Miss USA», «Miss International», «Miss Earth», «Miss Supranational» un «Miss Grand International»! Jau tās piecdesmit meitenes, kas piedalās konkursā «Miss Univers», vien ir visas ļoti skaistas. Un iekļūt starp piecdesmit skaistākajām no visām meitenēm, kas piedalījās šajos konkursos, man šķiet ļoti liels sasniegums. Es priecājos, ka mani ievēroja un atzinīgi novērtēja. Piedalījos konkursā «Miss Supranational», un mana oficiālā bilde nebija no tām veiksmīgākajām. Es biju tikko ieradusies, un desmit minūšu pēc ierašanās man bija jau jābūt gatavai fotografēties. Es uz ātro uzkrāsojos un bildējoties biju ļoti nogurusi no ceļa. Tāpēc es nebiju gaidījusi, ka mani vispār varētu ievērot.

– Kāda ir skaistumkonkursu iekšējā pasaule? Riebīgas dalībnieces, nejauki organizatori?

– Ir dažādas situācijas. Dažos konkursos ir ļoti grūti, jo ir daudz nejauku meiteņu, kas pārējām maitā dzīvi, savukārt citos konkursos visas dalībnieces ir pārsteidzoši foršas un draudzīgas. Piemēram, slāvu meitenes, kas savā starpā runā krieviski un ar kurām es ļoti bieži uzturos vienā kompānijā, mēdz būt ļoti foršas un jautras, un tad viņas ir arī visskaļākās, visatraktīvākās un tajā pašā laikā arī pozitīvākās. Taču ļoti bieži tieši slāvu meitenes mēdz būt viskašķīgākās, negantākās un aiz muguras aprunā cita citu. Arī latīņamerikānietes mēdz būt visai negantas: viņām uzvara skaistumkonkursā principā ir vienīgais veids, kā izrauties no savas nabadzības un tikt pamanītām, tāpēc viņas ir gatavas iet pāri līķiem un ir visai neadekvātas.

– Kas ir atmiņā paliekošākās lietas, ko tev

nodarījušas konkurentes?

– Man ir gan plēstas kleitas, gan zagtas kurpes. Taču man visvairāk sāp, ja kāda konkurente visu laiku tēlo draudzeni un apzināti dod sliktus padomus, lai tikai tu izgāztos žūrijas priekšā. Tas, man šķiet, ir daudz nekrietnāk.

– Tu braukā pa pasauli, radi savus tērpus, esi uzņēmēja, organizē konkursus utt. – pa kuru laiku tu paspēj darīt kaut ko cilvēcīgi vienkāršu, piemēram, paēst?

– Es neēdu (smejas)! Patiesībā šodien visu laiku esmu skrējienā un tiešām vēl nebija laika paēst (laikrādis bija jau ap pieciem vakarā – aut.). Esot Latvijā, neko nedarīt man ir ļoti grūti. Man visvairāk enerģijas ir tieši tad, kad ir šausmīgi daudz jāskrien. Tad, kad esmu kā pie «Duracell» baterijām pieslēgts zaķītis, kurš bez apstājas skrien, es jūtos ļoti laimīga. Es tad varu paspēt izdarīt visu. Tikko man nav šā skrējiena, sāku just depresiju.

– Tuvojas svētki, vai tos pavadīsi dzimtenē?

– Svētkiem, protams, es gatavojos – saviem mīļajiem cilvēkiem sarūpēju dāvanas un apsveikumus. Taču svētkos es šeit nebūšu – jau šonedēļ atkal dodos prom un svētkus sagaidīšu ārpus Latvijas.