Kas patiesībā notika ar Aivaru Brīzi

 
©Vakara Ziņas

Pat briesmīgākajos murgos nebija iespējams nosapņot to, ko nācās dzirdēt otrdienas rītā – 51 gada vecumā miris rokmūziķis un kārtīgs vecis Aivars Brīze. Kāpēc, kā? Tas nav saprotams. To var skaidrot tikai mediķi, bet ar prātu tas nav aptverams.

Nomira Polijā

Par pēdējām Aivara Brīzes gaitām informācijas ir diezgan daudz, līdz ar to «dzelzsgriezēja» braucienu nebūtībā var fiksēt visai precīzi. Aivars bija devies uz Austriju – «līvs» jau sen bija kļuvis par kalnu slēpošanas fanu, viņa sapnis bija nokārtot slēpošanas instruktora sertifikātu. Šā brauciena dēļ Brīze pat nepiedalījās sava pēdējo laiku ciešākā domubiedra Fēliksa Ķiģeļa lielkoncertā «Palladium» zālē – daudzi par to brīnījās. Atpakaļceļā no Austrijas mūziķa «busiņš» devies uz Poliju, kur kaut kādas darīšanas esot bijušas kārtojamas mikroautobusa šoferim. Tālākā notikumu gaita ir nedaudz miglā tīta: Aivaram palicis slikti, viņš saļimis mašīnā. Cik ātri tas tika pamanīts, cik ilgi viņš šādā stāvoklī gulējis – nav zināms. Brīze pēc tam esot aizvests uz Polijas pilsētas Gdaņskas slimnīcu, par šo faktu momentā informēta dziedātāja dzīvesbiedre Elita Veidemane, kura ātri steigusies uz Poliju. Pastāvējusi arī iespēja mūziķi pārvest uz Latviju ar Katastrofu medicīnas centra speciālistu spēkiem, taču tam no juridiskā viedokļa bijusi nepieciešama precīza diagnoze, kas no poļu mediķu puses kavējusies. Elita Veidemane dažas stundas pirms pusnakts «tviterī» lūdza draugu, paziņu un citu līdzjūtīgu cilvēku morālo atbalstu, kā arī augstāko spēku palīdzību, dodoties pie Aivara. Viņa nepaspēja...

Tas var notikt ar katru

Cilvēciska ziņkāre liek vaicāt, kas tad bija par iemeslu raženā Brīzes nāvei? Iemesls bija stulbs – muļķīga gripa, kas beigusies ar pneimoniju, kas izraisījusi pilnīgu plaušu atteikšanos strādāt. «Mūsu stipro, vienmēr cīņasspara pilno «līvu» ceļā no Austrijas ir nopļāvusi banāla gripa, kas bija pāraugusi abpusējā plaušu karsonī,» sociālajos tīklos pavēstīja viņa dzīvesbiedre. Kā Elita vēlāk sarunā ar »VZ« precizēja – tas noticis divu dienu laikā. Viņa redzējusi arī plaušu fluorogrammas, kurās Aivara plaušas jau bijušas pilnīgi melnas – izdzīvot nereāli. Vai kaut kas būtu mainījies, ja vaina tiktu apjausta ātrāk, mediķi darbotos perfektāk un profesionālāk? Atbildes nav. Vēl trešdienas vakarā nebija skaidrs, kad Brīze tiks apbedīts – Elita pieļāva, ka tas varētu notikt trešdien. Tobrīd mūziķa mirstīgās atliekas vēl bija Polijā – nācās kārtot dažādas juridiskās nianses Aivara nogādāšanai mājup.

«Līvu» lāsts

«Dusi mierā, taisnīgais un stiprais Draugs!» – ar šādu aicinājumu otrdienas vakarā pie bijušās «Latvijas 1. rokkafejnīcas» Liepājā un pašreizējās Reiterna namā aicināja pulcēties Aivara Brīzes draugus. Arī šo rindu autors sevi pie tādiem pieskaitīja, tāpēc devās uz piemiņas vietu. Pie Reiterna nama esošās milzu ģitāras gūla ziedi, tika iedegtas svecītes, cilvēki nāca un cieņā apstājās pie Brīzes fotogrāfijas. Jā, varbūt arī ne tik daudz kā toreiz, 2003. gadā, Liepājā, kad tika pieminēti autokatastrofā bojā aizgājušie «līvi» Dainis Virga un skaņu operators Juris Jakovļevs, taču tā bija cita situācija – traģikas piesitiens. Jāatzīst, ka «līvus» liktenis nudien nav saudzējis – Ēriks Ķiģelis, Dainis Virga, Jānis Grodums, vēl neskaitāmas nelaimes... Šā gada augusta beigās Dzintaru koncertzālē notika «Līvu» koncerts «Nezāles neiznīkst!», kurā tika vākti līdzekļi Jāņa Groduma piemiņas vietas izveidei. Kurš gan toreiz varēja iedomāties, ka tieši Aivars Brīze būs tas, par kuru kā nākamo nāksies runāt, prātojot par «Līvu»lāstu?! Negribas kļūt māņticīgam, taču... Kaut kā par daudz vienai grupai, lai tā būtu tikai sakritība... Starp citu, par to prātoja arī Reiterna namā otrdienas vakarā sasēdušie Brīzes piemiņas godinātāji – tiešām par daudz... Kāpēc tieši Brīze? Jautājums bez atbildes.

Uz koncertu nepagūs

Jāpiebilst, ka «Latvijas 1. rokkafejnīcā» jau pagājušās nedēļas nogalē tika izziņots interesanta koncertu cikla aizsākums: pirmajam pasākumam vajadzēja notikt jau šosestdien, un trumpī tika likts grupas «Līvi» zelta fonds ar pašu Brīzi galvenajās lomās. «Roķenes» šefs Raivo Mediņš šo rindu autoram rādīja no Aivara saņemto īsziņu, kas apliecināja to, ka līdz pat pēdējam brīdim «līvs» domājis par uzstāšanos – īsziņas saturā bija prātojumi par to, vai šosestdien paredzēto koncertu vajadzētu filmēt un pārraidīt interneta tiešraidē. Pirmdien Aivaram vajadzēja atgriezties Rīgā, tad tiktu precizēti vēl vairāki jautājumi. Arī Fēlikss Ķiģelis sarunā ar šo rindu autoru bija šokā par Aivara pāragro aiziešanu mūžībā – vēl bijis tik daudz ieplānots, tik daudz jaunu ideju, arī otrdien bijuši kopīgi plāni. Nu vairs nekā... Koncerts sestdien gan notiks. «Kamēr cilvēks kārtējo reizi domāja, Dievs tikpat kārtējo reizi darīja. Koncertu cikla «Lieliskie & leģendārie» pirmais notikums tagad būs dziļas cieņas apliecinājums, pieminot 22. oktobrī pāragri mūžībā aizgājušo lielisko un leģendāro mūziķi Aivaru Brīzi,» informē rokkafejnīcas pārstāvji. «Pieņemts arī lēmums neatteikties no maksas par ieejas biļetēm koncertā, bet nauda, kas tiks iekasēta, taisnā ceļā nonāks pie Aivara Brīzes ģimenes, lai sniegtu finansiālu atbalstu grūtajā brīdī.» Brīzes mirstīgo atlieku attransportēšana no Polijas prasīs naudu – šī labdarības akcija ir īsti laikā.

Dzelzsgriezēja nāve

Aivars Brīze dzimis 1961. gada 25. decembrī, jau pavisam maziņš palicis bez vecākiem, audzis Talsu rajona Strazdes bērnunamā, pēc tam skolojies vairākās internātskolās. «Pēc internātskolas visus mēģināja nogrūst uz profskolām, lai izmācītos par šoferiem vai traktoristiem. Izlasīju kādā avīzē sludinājumu, ka ir Rīgas 3. internātskola ar mūzikas novirzienu. Aizgāju un iestājos,» savulaik stāstīja Brīze. Daudziem «Dzelzsgriezēja», «Karogu», «Zābaku dziesmas»un citu populāru hitu izpildītājs, daudziem – Koknesis rokoperā «Lāčplēsis», daudziem – viens no mūziķiem, kuri arī šajos gados gājuši uz priekšu ar Atmodas ideāliem sirdī, bet visiem – kārtīgs rokmūzikas patriots un vienkārši foršs vecis. Pirmoreiz mūziķa gaitās viņš manīts Salacgrīvas kolhoza «Brīvais vilnis» estrādes ansamblī «Barometrs», tāpat atzīmējies Liepājas komandā «Neptūns», bet plašāku atpazīstamību guva pēc iesaistīšanās grupā «Līvi» – tur Brīze savas gaitas sāka 80. gadu vidū un turpināja līdz 1997. gadam. «Dzelzsgriezējs» – šī laikam ir tipiskākā dziesma, pēc kuras vienmēr atcerēsies Aivaru Brīzi. Pats viņš kā dziesmu autors «līvu» laikos nav bijis īpaši ražīgs – prātā nāk vien «Metāla sirds», turklāt arī tai ne visās vēstures annālēs viņš uzrādās kaut vai kā līdzautors, taču ne jau tur bija Brīzes spēks. Īsts rokmūzikas patriots un kārtīgs vecis – lūk, tas bija Brīze!