Aktieriem mīlestības vēstules uz teātri neviens vairs nesūta, tie laiki ir pagājuši.
«Tagad raksta «feisbukā»,» apmierināti smaida dažādu paaudžu sieviešu mīlulis Andris Bulis(31). Aktierim skatītāju viedoklis esot kā narkotika – katru rītu gribas ieiet «Facebook» paskatīties, vai ir atnākusi kāda jauna vēstule.
Vairs nekad!
4.oktobrī jaunajā Mākslas telpā «64krēsli» pirmizrādi piedzīvoja Andra Buļa jaunā monoizrāde «Face Book. Post Scriptum», ko iestudējusi režisore Gaļina Poliščuka. Savulaik savu pirmo monoizrādi «Lidojums» Bulis veidojis galvenokārt tāpēc, ka viņam bija bail no monoizrādēm– lai šīs bailes sevī pārvarētu. Bet izrādei «Face Book. Post Scriptum» ķēries klāt nevis tāpēc, ka grib uz skatuves būt viens, jo daudz labprātāk gribētu sev līdzās dzīvu cilvēku, bet tāpēc, ka šis darbs runā par tik trauslām lietām, ar kādām netiktu galā pat vispieredzējušākais psihoterapeits. «Piekritu šim projektam, viegla egoisma dzīts,» atzīstas Bulis. «Es vienmēr esmu gribējis spēlēt uz lielās skatuves, bet aktierim ideāls treniņš ir tieši mazā skatuve. Un spēlēt monoizrādi– tas ir liels izaicinājums. To katram aktierim vajag pamēģināt, tā ir baigā skola,» saka aktieris, kurš «feisbukā» paziņojis, ka vairs nekad neveidos nevienu monoizrādi.
Ķēris adrenalīnu
Aktierim kādreiz licies, ka viņš nekad nebūs sociālajā tīklā «Facebook». «Sākotnēji biju ļoti pret, man nebija nekādas intereses tur iet iekšā, jo es uzskatīju un arvien uzskatu, ka svarīgākā komunikācija ir, acīs skatoties, pārējais ir vārdi, imitācija un slēpšanās aiz kaut kādiem «avatariem».»
Buli «feisbukā» pirms diviem gadiem piereģistrēja PR kompānija, kas strādāja pie krievu filmas «Vectēvs005» («Ģed005»), kurā viņš spēlē pensionēta federālās drošības biroja aģenta mazdēlu. «Kad teicu, ka man nav tam laika, viņi mani piereģistrēja– es iedevu bildi, bet pats pat paroli nezināju...» Sākot interesēties, kas tad «tur» īsti notiek, aktieris pamazām noķēris to adrenalīna sajūtu, ko dod «feisbuks», un viņš apzinās, ka no šī sociālā portāla viņam jau izveidojusies zināma atkarība. «Tas jau ir pat definēts, ka «feisbuks» ir zināma psiholoģiska novirze, viens no atkarības veidiem– kā alkohols, nikotīns un narkotikas.»
Mīlestība te ir, te nav
«Skatītāju mīlestība ir kā kontrastduša: te silts, te– auksts! Ir jābūt modram,» saka Bulis, jo arī publika «feisbukā» ir ļoti dažāda: raksta visādi un raksta gan labu, gan ne tik labu. Ir bijis pat tā, ka atraksta tādu vēstuli, ka rokas sāk trīcēt... «Bet es visam esmu gatavs!» viņš nosaka. Arī savu skatītāju domas– gan par darbu uz skatuves, gan šovasar seriālā «Viņas melo labāk!»– viņš uztver ļoti veselīgi. «Es ļoti nepārdzīvoju kritiku un arī ļoti netīk-sminos par sev veltītiem labiem vārdiem, es to sadalu vienmērīgi. Bet man noteikti nav vienalga!»