Aizvadītajā nedēļā Dailes teātra mākslas telpā tika atklāta kārtējā izstāde, kurā šoreiz savu redzējumu par mākslas saikni ar teātri atainoja Dimiteru ģimene, tostarp Džemma Skulme. Viņas liktenis cieši savijies ar Dailes teātri, un arī šīs izstādes atklāšana bija mākslinieces 88. dzimšanas dienas priekšvakarā.
Izaugusi ar veco Daili
Dailes teātra telpās skatāmajā izstādē «Neredzamas skatuves» redzamos darbus leģendārā pašmāju māksliniece Džemma Skulme radījusi, būdama vēl mazs bērns, turklāt šī izstāde arī emocionāli ir saistīta ar viņu pašu, jo teātra aizskatuvē pagāja arī viņas bērnība. «Jā, mana dzīve tiešām ir savijusies ar šo teātri ciešām saitēm. Kaut gan nē – es biju saistīta ar veco Dailes teātri! No triju gadu vecuma mans tēvs Oto Skulme uz vienas dekorāciju darbnīcas sienas atzīmēja manu augumu līdz pat maniem 18 gadiem. Esmu no šīs vecā Dailes teātra paaudzes. Man prieks, ka šodien es atgriežos šajā teātri ar saviem darbiem. Galu galā arī visa mana māksla ir bijusi teātris,» stāsta Skulme.
Bēg no vecuma
Izstādes atklāšana norisinājās dienu pirms mākslinieces dzimšanas dienas, un vairāki klātesošie mēģināja sveikt Skulmi ar gaidāmo notikumu. Taču visus apsveikumus māksliniece uztvēra ar skaļiem saucieniem: «Nē, nē!». Jebkuri mēģinājumi pieskarties tematikai par šo jubileju Skulmi tikai kaitināja. «Nav nekā riebīgāka par to, ka cilvēks paliek vecs. Katru gadu cenšos aizbēgt no šīs dienas un arī šogad paslēpšos,» noteica māksliniece. Diezgan interesanti, ka izstādē redzamie darbi ir tapuši mākslinieces bērnībā un arī šobrīd Skulme savos darbos ir visai abstrakta un glezno diezgan primitīvā variantā. «Mākslinieks visu dzīvi meklē savu identitāti. Un patiesībā nav nekā vienkāršāka, nepiespiestāka, nesamaitātāka un patiesāka par bērnību. Bērnība – tā ir mana būtība. Varbūt kāds apskatīsies darbus un noteiks, ka vecene sajukusi prātā, bet bērnības tīrība ir mana būtība,» norāda Skulme.