Operas dīva Kristīne Opolais: daudzi mani kolēģi ir nodevīgi liekuļi

Latvijas Nacionālās operas 150 gadu jubilejas svinību koncerts pārvērtās par sava veida karalauku.

Iemesls tam bija kultūras ministres Žanetas Jaunzemes Grendes lēmums no operas vadības atstumt ilggadējo tās direktoru Andreju Žagaru. Izcilā operdziedātāja Kristīne Opolais atteicās kāpt uz skatuves, koncertu vēroja skatītāju zālē līdzās Žagaram un pēcāk notiekošajā banketā emocionālā sarunā ar »VZ« pauda diezgan skarbu viedokli par notiekošo.

Dažas dienas pirms gaidāmā Latvijas Nacionālās operas 150 gadu jubilejas svinību koncerta slavenā dziedātāja Kristīne Opolais paziņoja, ka tajā neuzstāsies. Tērpusies modernā dizainera Žana Pola Gotjē vakarkleitā, operas dīva skatītāju zālē apsēdās līdzās pagaidām vēl amatā esošajam operas direktoram Andrejam Žagaram. Nez no kurienes skatītāju zālē uzradās mazas lapiņas ar uzsaukumu «Grende, atkāpies!», bet koncerta noslēgumā īpašu performanci bija sagatavojusi scenogrāfe Katrīna Neiburga, kura uz skatuves parādījās džinsos un Tkreklā ar uzrakstu «Grende, atkāpies». Arī starpbrīdī notiekošajā Teterevu fonda atbalstītā pieminekļa Mārim Liepam atklāšanas pasākumā ministre tika pavadīta ar teju svilpieniem. Ministre bija aicināta apmeklēt pēc koncerta notiekošo banketu, taču tur tā arī neparādījās. Toties to ar savu klātbūtni pagodināja visas zvaigznes, kas tovakar kāpa uz skatuves, un arī Kristīne Opolais, kura piekrita ekskluzīvai sarunai ar »VZ«.

–Latvijas Nacionālās operas ēkai šis ir 150gadu jubilejas koncerts, vai jums šovakar ir svētku noskaņa?

–Nē, nav. Pilnīgi pretēji– man ir ļoti skumji. Es nesaprotu, kas tā par modi Latvijā noēst talantīgus cilvēkus. Kultūras ministres lēmums atlaist Andreju Žagaru ir pilnīgs absurds. Es nevaru iedomāties talantīgāku un labāku operas vadītāju par Andreju. Tieši tāpēc es šodien nolēmu paust savu attieksmi un būt skatītāju zālē līdzās Andrejam, nevis uzstāties.

–Nav bail, ka skatītāji to nepiedos?

–Man ir sāpīgi. Un ļoti atvainojos skatītājiem, kas mani gaidīja, ka neuzstājos operas jubilejas koncertos, bet man emocionāli būtu ļoti grūti uzstāties. Es negribēju melot no skatuves, jo vienmēr esmu patiesa pret sevi, tādēļ mana pozīcija šajā situācijā ir ļoti spēcīga. Esmu godīga pret saviem klausītājiem. Man dziedāt uz skatuves ir prieks, tas man sniedz emocionālu pacēlumu, uz skatuves es esmu laimīga. Tāpēc emocionāli nespētu šādā situācijā būt uz skatuves. Es ļoti cienu savus skatītājus un ilgi gatavojos šim koncertam. Es gribēju dziedāt āriju, ar ko debitēju Ņujorkas Metropolitēna operā– turklāt ar lieliem panākumiem. Gribēju nodziedāt āriju no operas «Likteņvara», gribēju dziedāt visu trešo cēlienu no operas «Toska». Man bija uzšūtas divas ļoti krāšņas kleitas tieši šim koncertam. Taču šādā veidā es paužu savu attieksmi. Patiesībā tikai pateicoties Andrejam Žagaram, es šodien esmu tur, kur esmu. Viņš bija tas cilvēks, kas mani pamanīja korī. Viņš man uzticējās un ļāva kļūt par solisti. Neraugoties uz to, ka man sākotnēji nebija spožas attiecības ar Andreju. Jā, viņš ir ass un māk norādīt uz kļūdām. Tagad es gribētu par to pateikt paldies, jo tieši tādēļ es mācījos. Patiesībā ļoti daudzi kolēģi, kas šobrīd dzied Eiropas operās, par to var būt pateicīgi tieši Andrejam. Man nav saprotams, ka kolēģi šeit, Rīgā, var būt nodevīgi liekuļi un nostāties pret Andreju.

–Jaunajā sezonā operā bija plānots arī jūsu koncerts kopā ar vīru diriģentu Andri Nelsonu, kas notiks ar šo ieceri?

–Es ceru, ka viss beigsies labi un Andrejs atjaunos amatā. Tad es noteikti kompensēšu saviem klausītājiem arī to, ka neesmu uz skatuves šajā jubilejas reizē. Taču bez Andreja es uz Latvijas Nacionālas operas skatuves vairs neuzstāšos. Es noteikti dziedāšu dzimtenē, taču ne uz operas skatuves. Nedrīkst no amata atlaist tik veiksmīgu vadītāju kā Andrejs. Viņš ir pacēlis Eiropā mūsu operu ļoti augstā līmenī, citādi mēs būtu vienkārši Latvijas Nacionālā opera, tāpat kā Igaunijas un Lietuvas Nacionālās operas. Taču par mūsu operu runā un zina visā Eiropā, un šī ir joma, kurā mēs esam apsteiguši igauņus. Nesaprotu lēmumu, ka var Andreju noņemt no direktora amata, bet neiekļaut valdē. Starp citu, ārzemēs tāda valde nemaz nepastāv. Nezinu, no kurienes un kas to pie mums ir izdomājis. Mēs gribam būt eiropieši, bet izdomājam kaut ko tik muļķīgu!