Saeima un valdība trakā steigā izdarīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kurus – grozījumus – nāksies tūlīt pat grozīt, nevis piemērot dzīvē.
Kara bēgļu no Ukrainas plūsma Latvijas-Krievijas pierobežā nemazinās, gluži pretēji. Ik dienu no Krievijas pie mums iebrauc ap deviņiem simtiem Ukrainas civiliedzīvotāju. Tiesa, vien 10% no atbraukušajiem paliek Latvijā, kamēr lielākā daļa mūsu valsti izmanto kā tranzītu, lai atgrieztos dzimtenē, vēsta TV3 Ziņas.
Vairāki ukraiņu bēgļi kopā atvēruši savu restorānu. Vairums no viņiem agrāk dzīvoja Luhanskas apgabalā, kas tagad okupēts pilnībā. Šobrīd viņi cer, ka izdosies pašiem nopelnīt sev iztiku un iedzīvoties Latvijā, vēstīts TV3 raidījumā "900 sekundes".
Līdz jūlijam Bērnu slimnīcas fonda (BSF) ziedojumu kampaņā "Palīdzi celties" sniegts atbalsts 339 Ukraiņu bērniem un viņu ģimenēm, aģentūru LETA informēja BSF komunikācijas projektu vadītāja Linda Anna Dāldere.
Latvijas Universitāte (LU) pieņēmusi lēmumu arī nākamajā studiju gadā rudens semestrī atbalstīt ukraiņu studentus, no augstskolas līdzekļiem sedzot mācību maksu, informē LU Komunikācijas departaments.
Iekšlietu ministrija (IeM) gatavo un šonedēļ virzīs grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā par vēl vienu primāro atbalstu bēgļu izmitināšanai līdz 60 dienām, aģentūrai LETA pastāstīja IeM parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP).
Patlaban tiek gatavoti normatīvo aktu grozījumi, kas ļautu pašvaldībām izvēlēties, vai tās nodrošina Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu 120 dienas ar zemākiem atbalsta griestiem vai arī 60 dienas ar augstākiem atbalsta griestiem, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K).
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nodrošināto sociālā mentora pakalpojumu ikdienas situāciju risināšanā visā Latvijā ir saņēmuši 1044 Ukrainas civiliedzīvotāji, informē SIF pārstāve Zane Jēkabsone.
Bijušais Vladimira Putina klasesbiedrs Viktors Borisenko saka, ka Putins varēja "Šakauties ar ikvienu"un, lai gan viņš nebija klasē spēcīgākais, viņš vienmēr cīnījies līdz galam, raksta "The Mirror".
Rīgā jaunus Ukrainas kara bēgļus vairs neuzņem, jo fiziski trūkst vietu, kur cilvēkus izmitināt. Pēdējo dienu laikā mājvietu Ukrainas bēgļu atbalsta centrā meklējuši vairāk nekā 200 cilvēki, kuriem visiem piedāvāts doties prom uz citām pašvaldībām. Rīga atkārtoti aicina atsaukties pilsētniekus un pieteikt sev piederošos mājokļus bēgļu uzņemšanai, pretī saņemot valsts atlīdzību par sniegto palīdzību. Tomēr atsaucība esot maza, vēsta lsm.lv.
Latviešu mūziķis Ralfs Eilands jau neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ne vien pauda skaidru nosodījumu Krievijas rīcībai, bet kopā ar citiem entuziastiem piedalījās koncertu un gājienu rīkošanā, paužot skaidru atbalstu Ukrainai. Mūziķis arī vairākkārt publiski dalījies ar stāstu par savu Ukrainā mītošo draugu Volodimiru, kurš šonedēļ ieradies Latvijā.
Mazinoties ziedojumiem un brīvprātīgo spēkiem, Ukrainas bēgļu atbalstā būtu svarīgi iesaistīties plašākai sabiedrībai, bet valstij atvēlēt vairāk resursu nevalstisko organizāciju (NVO) darbam. Īpašas bažas ir par bēgļu izmitināšanu, jo mājokļu trūkums var radīt sajūtu, ka jādodas projām, atgriežoties nedrošā vidē Ukrainā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone, vēsta lsm.lv,
Ir pamats popularizēt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas domu graudu, ka Latvijas valdības lēmumi nemudinot bēgļus no Ukrainas domāt par “nostāšanos uz kājām”, kā iespējams apzīmēt stabila darba vai vispār darba meklēšanu Latvijā.