Atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā varētu tikt pagarināts "Apvienotā saraksta" (AS) virzītos grozījumos "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", šorīt Latvijas Radio pieļāva Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS).
Pašlaik atbalsta pasākumi bēgļiem ir terminēti līdz šī gada beigām. Bergmanis nevarot pateikt, kāpēc lēmuma pieņemšana par atbalsta pagarināšanu ir aizkavējusies, jo tā esot iepriekšējās Saeimas atbildība, kad viņš nebija valdošajā koalīcijā.
Politiķis atzina, ka atlicis pavisam maz laika lēmumu pieņemšanai, un viņš cer, ka izdosies steidzamības kārtā pieņemt lēmumus atbalsta pagarināšanai.
Pēc Bergmaņa vārdiem, ir pilnīgi skaidrs, ka atbalsts bēgļiem no Ukrainas ir jāturpina, tomēr vēl jāuzklausa gan valsts un pašvaldību pārstāvji par iespējām turpināt palīdzību, gan tiešie palīdzības sniedzēji par to, vai nepieciešami kādi uzlabojumi sistēmā.
Deputāta skatījumā, lēmuma pieņemšanas shēma varētu būt tāda, ka šodien viņa vadītā komisija pieņem lēmumu pirmajā lasījumā virzīt AS piedāvātos grozījumus "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", kas pašlaik neparedz atbalsta pagarināšanu, taču šiem grozījumiem tālākā likumprojekta skatīšanas gaitā tiktu iesniegti papildinājumi atbalsta pagarināšanai.
Likuma grozījumiem arī varētu tikt noteikta steidzamība, attiecīgi gala lasījumā tie varētu tikt pieņemti jau 8.decembrī, lēsa Bergmanis.
AS piedāvājums paredz likumā pamainīt regulējumu attiecībā uz pašvaldību iespējām veikt dāvinājumus Ukrainai, nosakot: "Ja pašvaldību kapitālsabiedrība 2022.gadā, pēc gada pārskata apstiprināšanas, atkārtoti dāvina (ziedo) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai mantu, tā ir tiesīga attiecībā uz šo atkārtoto dāvinājumu (ziedojumu) nepiemērot nosacījumu, ka iepriekšējā pārskata gada peļņas summa ir samazināma par attiecīgajā pārskata gadā saņemto valsts un pašvaldības budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai."
