arrow_downwardLatvija svin svētkus

Vecrīgā piektdienas vakarā, Latvijas proklamēšanas gadadienā, nezināms cilvēks uz ceļazīmes izlicis PSRS militāro formas tērpu, dzīvnieka galvaskausus un kaķa izbāzeni.

Valsts prezidents Andris Bērziņš par postošu uzskata teicienu - "Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti", kas Latvijā bieži lietots pēdējo gadu laikā.

Pie tā dēvētās stūra mājas Rīgā valsts svētku rītā tika pacelts karogs ar sēru lenti, vēstīja Latvijas Televīzija.

Turpinoties valsts dibināšanas 93.gadskārtas oficiālajiem pasākumiem, neskatoties uz samērā agro rīta stundu, vērojama liela cilvēku interese par bruņoto spēku parādi, kas notiek 11.novembra krastmalā, novēroja aģentūra BNS.

Ekumēniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā piektdienas rītā arhibīskaps Jānis Vanags runāja par patriotismu un valsts nākotni, norādot uz sarūkošo iedzīvotāju skaitu, skarot arī šobrīd sabiedrībā aktuālo tematu par valsts valodu.

Lielākā daļa tirdzniecības vietu ‒ veikalu ķēdes un tirdzniecības centri ‒ piektdien valsts svētkos strādās kā ierasts, savukārt izmaiņas darba laikos būs dažos Rīgas tirgos, aģentūra BNS noskaidroja, aptaujājot tirgotājus.

Viens no cilvēkiem, kas šī gada 18. novembrī LNT tiešraidē uzrunās televīzijas skatītājus, ir Linda Rutule, Rīgas 3. vidusskolas 12. klases skolniece, kas kopā ar savu tēti, dziedātāju Normundu Rutuli vada LNT šovu «Dziedošās ģimenes».

Rīgā piektdien ar plašu pasākumu programmu atzīmēs Latvijas Republikas dibināšanas 93.gadadienu.

17.novembrī Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs rīko svinīgās pieņemšanas par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienai.

Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs saņēmis apsveikumus gan no kaimiņvalstu ārlietu ministriem, gan kolēģiem Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs, kā arī citām partnervalstīm.

Svētku uguņošanas sarīkošanai pilsētas pašvaldība tērēs desmit tūkstošus latu, aģentūra BNS uzzināja pilsētas domē.

Svētku uguņošanas sarīkošanai pilsētas pašvaldība tērēs desmit tūkstošus latu. Tiesības rīkot uguņošanu ieguva uzņēmums "Uguns dārzi", un, pamatojoties uz iepirkumu, ar kompāniju noslēgts līgums par 10 369,78 latiem, ieskaitot PVN.

Šogad klubs Depo turpina pērn ieviesto tradīciju latviskā garā svinēt Latvijas Neatkarības dienu.

Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") Latvijas neatkarības dibināšanas svētku apsveikumā norāda, ka latvietība ir atvērta un latviešu valodai vienmēr jābūt vienīgajai valsts valodai.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18.novembrī dzimšanas dienu svinēs 5648 Latvijas iedzīvotāji, no tiem 6 ir dzimuši vienā dienā ar Latvijas valsti – 1918.gada 18.novembrī.

18.novembri, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, par sev ļoti nozīmīgu atzīst 38% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri atzīst, ka vienmēr vai gandrīz vienmēr atzīmē/svin 18.novembri. Trešā daļa (33%) 18.novembri atzīst par mazāk nozīmīgu un atzīmē/svin tikai dažkārt, savukārt 23%-iem Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem 18.novembris nepavisam nav nozīmīgs, viņi to neatzīmē/nesvin. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.

Svinot Latvijas valsts 93. gadadienu kinoteātrī Splendid Palace varēs redzēt režisora Aigara Graubas veidotās filmas, kuras stāsta par Latvijas valstij svarīgiem brīžiem – "Baiga vasara" un "Rīgas sargi".

Rīgas viesnīcās valsts svētku laikā nav novērots tūristu pieplūdums, un viesnīcu noslogojums īpaši neatšķiras no ikdienas nedēļas nogalēm, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie Rīgas viesnīcu pārstāvji.

Vēsturi veido gan apzināti notikumi, gan nejaušības. Vai fotomeistars Vilis Rīdzenieks 1918. gada 18. novembrī apzinājās, ka 34 gadu vecumā viņam būs lemts piedzīvot notikumu, kurš aizēnos viņa iepriekšējos un vēl tikai gaidāmos sasniegumus?

Ceturtdien, 17. novembrī – valsts proklamēšanas 93. gadadienas priekšvakarā – zemkopības ministre Laimdota Straujuma apbalvos 37 nozares pārstāvjus – lauksaimniekus, speciālistus un valsts pārvaldes darbiniekus par sasniegumiem lauksaimniecībā, meža nozarē, zivsaimniecībā un pārtikas aprites nodrošināšanā, pasniedzot Zemkopības ministrijas (ZM) augstāko apbalvojumu – medaļu „Par centību” – un Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu.