Kas notiek Ukrainā?

Krievija vervē sīriešus, kam ir ir kauju pieredze pilsētas apstākļos, nosūtīšanai uz Ukrainu, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz četrām amerikāņu amatpersonām.

"Informācijas karu Rietumos Krievija ir zaudējusi fundamentāli," raidījumam "De facto" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievija iesūtījusi Ukrainā jau 95% spēku, ko Maskava bija sakoncentrējusi pie tās robežām, paziņojis Pentagons.

Karot ar Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku pieteikušies jau vairāk nekā 20 000 brīvprātīgo no 53 valstīm, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Krievijas karaspēks ir ielencis Hersonu un šauj uz ikvienu, kurš mēģina pamest, CNN stāsta iedzīvotāji, tostarp augsta vietējā veselības amatpersona, kuru CNN drošības apsvērumu dēļ nenosauc.

Ukrainas armija sagūstījusi Krievijas algotni, kurš izstāsta, cik viņam maksā par karošanu Ukrainā.

Sociālajos tīklos publicēts video, kurā parādīs, kādas izskatās Krievijas  armijas pārtikas pakas, kuras izdala karavīriem. Ukraiņi šokā, termiņš beidzies jau pirms septiņiem gadiem. 

Ukrainas Augstākās tiesas tiesnesis Ivans Miščenko izveda ģimeni no Kijevas, atgriezās un pievienojās pilsētas aizstāvjiem. "Tagad nav starpības, kurš advokāts, kurš prokurors, kurš tiesnesis, kurš vienkārši pilsonis – visi esam vienoti, lai uzvarētu..." lasāms Augstākās tiesas retvītotā ierakstā mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Lai gan daudzas Latvijā pazīstamas personas publiski dalās ar savi viedokli par Krievijas u Ukrainas konfliktu, Maestro Raimonds Pauls ir atturīgs šajā jautājumā, vēstīts izdevumā "Kas Jauns".

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainu pametuši vairāk nekā pusotrs miljons bēgļu, paziņojusi ANO bēgļu lietu aģentūra UNHCR.

Karš Ukrainā ilgst jau 12 dienas. Teksta tiešraide - īsi un konkrēti par svarīgāko 7. martā

Sociālās saziņas vietne "TikTok" svētdien paziņojusi, ka aptur visu videoierakstu publicēšanu no Krievijas, lai pasargātu savus darbiniekus no valsts jaunajiem likumiem par "viltus ziņām".

Krievija pašlaik karo ne tikai ar Ukrainu, bet ar visu Eiropu, izmantojot Ukrainas teritoriju. Tā uzskata Vašingtonā bāzētā Drošības politikas centra vecākais pētnieks Andrejs Illarionovs, vēsta Latvijas Radio.

Vēsturisks rubļa kritums, slēgti starptautiskie pārvadājumi, rindas pēc valūtas un rindas pēc precēm, kuras tūlīt nopirkt vairs nevarēs. Šādas ir pirmās sekas pret Krieviju noteiktajām sankcijām. Ar katru dienu tās Krievijas iedzīvotājiem kodīs arvien sāpīgāk. Vai tās liks cilvēkiem iziet ielās, lai protestētu pret Putina politiku un karu Ukrainā? Uz šādu iznākumu būtu jāraugās ar skepsi. Drīzāk Krievijai sāks trūkt naudas, lai karadarbību Ukrainā finansētu, bet arī šis scenārijs tik ātri var nepiepildīties, ja Krievija spēs turpināt pārdot naftu un gāzi, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.

Krievija svētdien piedraudējusi savām kaimiņvalstīm, ka gadījumā, ja tās ļaus savā teritorijā izvietot ukraiņu kara lidmašīnas, tās var tikt ierautas karā, kuru Maskava uzsākusi pret Ukrainu.

Ukrainā notiekošās zvērības Krievijas mediji vai nu neatspoguļo vispār, vai arī sauc tos par "feikiem", ko Ukraina ražojot lielā skaitā. Tos postījumus, kas dokumentēti simtos video un fotogrāfiju, paši savai tautai nodarījusi Ukrainas armija, apgalvo propagandas televīzijas, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Polija svētdien atkārtoti noliegusi, ka tā gatavotos nodot Ukrainai tās rīcībā esošos Padomju Savienībā ražotos iznīcinātājus, saņemot pretī ASV ražotās kara lidmašīnas.

Ukrainai izdevās iznīcināt ilgi gatavotos plānus un Krievijas bruņotie spēki šobrīd karo pēc formulas – jo pretīgāk, jo labāk. Starptautiskās organizācijas novēro gan mērķētus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, gan neatļautu ieroču izmantošanu, tomēr izmeklēšana par kara noziegumiem Ukrainā ir tikai  sākuma stadijā un karu apturēt tas nevar, vēsta raidījums "Nekā personīga".

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīm ir tiesības nosūtīt uz Ukrainu iznīcinātājus, kamēr ASV un sabiedrotie turpina centienus palīdžet Ukrainai aizsargāties pret Krievijas iebrukumu, ziņo CBS News.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izteicies, ka gatavs turpināt dialogu ar Ukrainu, ja tā izpildīs "visas zināmās Krievijas prasības", atsaucoties uz Kremļa preses dienestu, svētdien ziņo aģentūra "RIA Novosti".