Vērtīgi padomi, kā pasargāt sevi no krāpniekiem
Mūsdienās personas dati var būt krāpnieku lielākais mērķis – tāda informācija kā vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese vai citi personu identificējoši dati var tikt iegūta un pēc tam pārdota tālāk citiem krāpniekiem, kuri tos izmanto pārliecinošu krāpšanas shēmu veidošanai. Par to, kam iedzīvotājiem pievērst uzmanību un kā pasargāt sevi no iespējamām krāpnieciskām darbībām, stāsta "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Ja krāpniekiem izdodas nozagt jūsu datus vai tie nonāk datu noplūdē, parasti pieaug krāpšanas risks, jo iegūtā informācija var tik izmantota ne tikai vienā konkrētā uzbrukumā, bet arī pārdota tālāk citiem krāpniekiem, kuri to izmantos atkārtoti savās shēmās.
Ja viņu rīcībā ir cilvēka vārds, uzvārds, adrese vai cita personiska informācija, saziņa var šķist pārliecinošāka, piemēram, krāpnieks var radīt iespaidu, ka redz jūsu datus kādā oficiālā sistēmā. Tāpēc pēc šādiem incidentiem iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem, jo krāpšanas mēģinājumi var kļūt profesionālāki un mērķtiecīgāki nekā ikdienā. Krāpnieki bieži vien necenšas uzreiz nozagt naudu, vispirms viņi vēlas iegūt uzticību. Pēc tam viņi var apgalvot, ka jūsu dati ir nonākuši nopludināto datu sarakstā, tāpēc nepieciešams “apstiprināt identitāti”, “pasargāt kontu” vai “atjaunot datus”. Šādās situācijās cilvēki nereti tiek mudināti apstiprināt pieslēgšanos ar "Smart-ID", atklāt papildu informāciju vai veikt noteiktas darbības internetbankā.
Krāpnieki darbojas organizēti, proti, dalās ar informāciju, izmanto kopīgas datubāzes, automatizētus rīkus un modernas tehnoloģijas. Personas dati var tikt apkopoti, salīdzināti ar citām datu kopām un pārdoti tālāk kā daļa no plašākas informācijas par potenciālajiem krāpšanas mērķiem. Ierasti krāpnieku uzbrukumi tika veidoti, balstoties uz fragmentāru informāciju no sociālajiem tīkliem, iepriekšējām datu noplūdēm vai publiski pieejamiem avotiem, mēģinot no dažādām detaļām izveidot pēc iespējas pārliecinošāku cilvēka profilu.
Taču tagad situācija kļūst krietni bīstamāka - krāpnieku rīcībā var būt vairāk precīzu un savstarpēji saistītu datu. Tas viņiem ļauj daudz labāk izprast personas vidi, viņa īpašumus, paradumus un ievainojamās vietas. Jo vairāk informācijas krāpniekiem ir, jo pārliecinošāki šķitīs viņu zvani, e-pasti vai īsziņas.
Pieaugot krāpšanas riskam pēc šādas datu noplūdes, iedzīvotājiem ir svarīgi saglabāt modrību un ievērot piesardzību.
Ja kāds negaidīti ar jums sazinās un apgalvo, ka jūsu dati ir noplūduši, mudinot steidzami rīkoties, vispirms ieteicams apstāties un izvērtēt situāciju. Krāpnieki bieži izmanto cilvēku satraukumu, lai panāktu nepārdomātu rīcību. Tāpat nevajadzētu spiest uz aizdomīgām saitēm - pat ja ziņa šķiet oficiāla un saistīta ar aktuālu incidentu, internetbankai vai valsts iestāžu sistēmām drošāk pieslēgties tikai oficiālajās vietnēs, adresi pārlūkprogrammā ievadot manuāli.
Īpaši svarīgi ir neapstiprināt darbības, kuras pats neesat uzsācis. Ja negaidīti saņemat "Smart-ID", e-paraksta vai citu autentifikācijas pieprasījumu, to nedrīkst apstiprināt, jo tas var liecināt, ka kāds mēģina piekļūt jūsu kontiem. Tāpat nekad nevajadzētu dalīties ar internetbankas piekļuves datiem, parolēm, PIN kodiem vai autentifikācijas apstiprinājumiem. Papildu drošībai ieteicams visur, kur iespējams, aktivizēt divu faktoru autentifikāciju un katram kontam izmantot atšķirīgu, drošu paroli.
Ja rodas šaubas, vai ar jums tiešām sazinājusies banka, valsts iestāde vai cits pakalpojumu sniedzējs, sarunu labāk pārtraukt un sazināties ar iestādi pašiem, izmantojot oficiālajā mājaslapā norādītos kontaktus. Ja ir aizdomas, ka notikusi krāpšana vai esat atklājis savus datus krāpniekiem, par notikušo nekavējoties jāinformē banka un jāvēršas Valsts policijā. Noplūduši dati vēl nenozīmē, ka cilvēks automātiski piedzīvos zaudējumu krāpšanā, tomēr jāņem vērā, ka šāda informācija var tikt izmantota arī vēlāk, pat pēc vairākiem mēnešiem vai gadiem. Tāpēc īpaši būtiska ir kritiska domāšana un rūpīga saņemtās informācijas pārbaude.
