Pastāv aizdomas, ka "Meta" mākslīgajam intelektam liek izvērtēt darbinieku atlaišanu. Uzņēmums ir iesūdzēts tiesā

"Meta" izmantoja mākslīgo intelektu, lai atzīmētu darbiniekus, kuri devās atvaļinājumā, lai tiktu pēc tam atlaisti, ziņo "The Guardian".

Desmitiem darbinieku iesniegtā prasībā apgalvots, ka atlaišanai nesamērīgi bieži tika izvēlēti cilvēki, kuri devās maternitātes atvaļinājumā vai ņēmuši slimības lapu.

Desmitiem "Meta" darbinieku ir iesūdzējuši tiesā sociālo mediju uzņēmumu par apgalvojumiem, ka tas izmantoja mākslīgā intelekta rīkus, lai atzīmētu darbiniekus masveida atlaišanām.

Prasībā, kas pirmdien iesniegta federālajā tiesā Kalifornijas ziemeļu apgabalā, norādīts uz "Meta" darbinieku skaita samazināšanu par aptuveni 8000 darbiniekiem šī gada sākumā.

"Meta" ir "Facebook", "Instagram" un "WhatsApp" mātesuzņēmums. Prasībā tiek apgalvots, ka "Meta" izmantoja "iekšējo mākslīgā intelekta sistēmu zvaigznāju", tostarp mākslīgā intelekta veiktspējas vērtējumus, taustiņu nospiešanas un aktivitāšu uzraudzības datus, lai noteiktu, kurus darbiniekus atlaist.

"Meta nesagatavoja atlaišanas sarakstu, pamatojoties uz vadītāju, kuri pārzināja darbu, pārdomātu spriedumu," teikts 71 lappusi garajā sūdzībā. Tā vietā 26 prasībā uzskaitītie darbinieki apgalvo, ka uzņēmums izmantoja mākslīgā intelekta sistēmas, “lai novērtētu, klasificētu un atlasītu darbiniekus iekļaušanai sarakstā”.

Mākslīgā intelekta lēmumu pieņemšana darba vietā kļūst par arvien saspringtāku problēmu, jo darbinieki pauž bažas par aizspriedumiem, privātumu un uzticēšanos, un regulatori rūpīgi pārbauda šādu rīku likumību. Vairāki štati, tostarp Kalifornija, Kolorādo un Ilinoisa, pēdējo pāris gadu laikā ir pieņēmuši likumus vai noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt darbiniekus no ar mākslīgo intelektu saistītiem aizspriedumiem un “automatizētām lēmumu sistēmām”.

Prasībā pret "Meta" tiek apgalvots, ka uzņēmuma mākslīgā intelekta rīki vāc datus par darbinieku snieguma vērtējumu, produktivitāti un citiem rādītājiem un ka šie ievades dati neeksistē laikā, kad darbinieki slimo vai ir atvaļinājumā.

“Rezultātā darbinieki, kuri izmantoja likumā pienākošās atvaļinājuma dienas, tika atlasīti atlaišanai, pamatojoties uz vērtējumu, kas ne tikai neņēma vērā viņu likumiskās atvaļinājuma dienas, bet faktiski sodīja darbiniekus par savu likumīgo tiesību uz šīm atvaļinājuma dienām izmantošanu,” teikts sūdzībā.

Viena no prasītājām ir zinātniece, kura atradās bērna kopšanas atvaļinājumā - par atlaišanu viņai tika paziņots tikai divas dienas pirms dzemdībām. Vēl viena prasītāja ir inženiere, kura apgalvoja, ka viņam tika piešķirta “pazemināta atzīme” traumas dēļ pavadītā atvaļinājuma laikā. Vēl viena persona, vadītājs, kuram bija darbnespēja, apgalvoja, ka viņš tika atlaists 16 dienas pēc slimošanas sākuma.

"Meta" pārstāvis apstrīdēja apgalvojumus. “Šiem apgalvojumiem trūkst pamatojuma, un tie nav balstīti uz faktiem,” viņš rakstīja e-pastā laikrakstam “Guardian”. “Darbaspēka vadību un organizatoriskos lēmumus pieņēma un pieņem cilvēki, nevis mākslīgais intelekts,” apgalvo "Meta" pārstāvis.

"Meta" ieviesa savu mākslīgā intelekta darbinieku uzraudzības programmu šī gada sākumā. Tā bija paredzēta, lai fiksētu darbinieku taustiņsitienus, peles darbību, pārlūkošanas vēsturi, kā arī ziņojumus, e-pastus un atrašanās vietas datus uzņēmuma ierīcēs. Uzņēmuma "Meta" izpilddirektors Marks Zakerbergs sacīja, ka ideja ir apmācīt uzņēmuma mākslīgā intelekta sistēmas darbinieku uzvedībai.

“Mākslīgā intelekta modeļi mācās, vērojot, kā lietas dara patiešām gudri cilvēki,” Zakerbergs sacīja iekšējā sanāksmē, vēsta "Information". “Šajā uzņēmumā strādājošo cilvēku vidējais intelekts ir ievērojami augstāks nekā vidējais cilvēku kopums, kurus var piesaistīt uzdevumu veikšanai.”

Prasībā apgalvots, ka "Meta" klusi uzsāka uzraudzības programmu bez darbinieku piekrišanas. “Vismaz dažās komandās darbinieki nesaņēma nekādu piekrišanu vai apstiprinājuma pieprasījumu, un vismaz sākotnēji nebija iespējas atteikties,” apliecina darbinieki.