Zinātnieki: Latvijai nepieciešams savs ciklotrons. Kas tas tāds?

“Latvijai nepieciešams savs ciklotrons, kas nodrošinātu īsi dzīvojošo radionukleīdu ražošanu medicīnai, zinātnei un augsto tehnoloģiju pētniecībai,” par to vienisprātis TV24 raidījumā “Laiks zinātnei” ir LZA akadēmiķis, kardiologs Andrejs Ērglis un LU ĶFI institūta direktore, Radioķīmijas grupas vadītāja, vadošā pētniece Elīna Pajuste.

“Mēs nevēlamies, lai cilvēks pēc izmeklējuma ilgstoši staigātu radioaktīvs, tāpēc medicīnā izmantojam pēc iespējas īsāk dzīvojošos radionukleīdus. Taču tas rada ļoti konkrētu izaicinājumu - šīs vielas nevar ilgi transportēt,” norāda Elīna Pajuste. To apliecina arī pētnieku pieredze, proti, kāda eksperimenta laikā radioaktīvā viela tika gaidīta no CERN, taču lidmašīnas kavēšanās dēļ būtiska daļa radionukleīda jau bija sabrukusi vēl pirms piegādes Latvijā.

“Radioaktīvās vielas ilgi nedzīvo. Ja diagnostikā izmantojam radionukleīdu, kas pēc piecām stundām praktiski vairs nepastāv, mēs nevaram paļauties uz piegādēm no Šveices, Vācijas vai Zviedrijas. Tas jāražo tepat Latvijā,” uzsver Pajuste. Ja Latvijai būtu savs ciklotrons, tas ļautu jo īpaši nodrošināt modernu un savlaicīgu diagnostiku Latvijas pacientiem. ““Tehnoloģiju māja” ar ciklotronu būtu ieguldījums ne tikai veselības aprūpē, bet arī Latvijas zinātnes un ekonomikas nākotnē. Tā pavērtu iespējas virknei jaunu pētījumu un starptautisku projektu, ko pašlaik nevaram pilnvērtīgi īstenot,” viņa norādīja.

Ciklotrons ir lādētu daļiņu paātrinātājs - rezonanses iekārta, kas izmanto magnētisko un elektrisko lauku, lai paātrinātu smagās daļiņas, piemēram, protonus, deitronus un alfa daļiņas. Medicīnā ar ciklotrona palīdzību tiek ražoti radionukleīdi, kurus izmanto diagnostikā un terapijā. Īsi dzīvojošie radionukleīdi ir būtiski pacientu drošībai - jo īsāks radionukleīda dzīves cikls, jo ātrāk tas sabrūk pēc izmeklējuma vai terapijas, samazinot radioaktīvās slodzes ietekmi uz cilvēka organismu.