Mākslīgais intelekts (MI) tiek izmantots, lai uz Mēness atrastu divas iepriekš nezināmas alu ieejas, kas varētu sniegt atbalstu cilvēku izdzīvošanu nākotnes kosmosa misijās, vēsta BBC.
Daniels Le Korre, Kentas Universitātes doktorants, pirms jauno alu atrašanas bija apsekojis mazāk nekā 0,3% no Mēness virsmas.
Ala Dienvidmariusa kalnos, kuru, pēc universitātes teiktā, pētnieki iepriekš nav pamanījuši, atrodas apgabalā, kas, domājams, ir bagāts ar lavas tuneļiem, savukārt Belkoviča A bedre atrodas netālu no Mēness ziemeļpola un, visticamāk, ir ūdens avots.
Alas tika atklātas, izmantojot MI modeli, kas bija apmācīts skenēt publiski pieejamus NASA attēlus un identificēt bedres pēc to raksturīgās formas.
MI modelis nosaukts par Essa, kas ir saīsinājums angļu valodā no “ieejas pazemē” (entrances to subsurface areas) un ir atsauce uz doktoranta Le Korres dzimtās pilsētas nosaukumu Saltašu korniešu valodā.
Le Korre teica: "Pateicoties Essa, mēs tagad varam analizēt kosmosa datu apjomus ar ātrumu, kas manuāli nebūtu sasniedzams, tādējādi paātrinot tādu alu meklēšanu, kas būs vislabvēlīgākās turpmākai izpētei vai apdzīvošanai."
Universitāte paziņoja, ka alas varētu būt savienotas caur pazemes tīkliem, kas varētu nodrošināt dabisku patvērumu no kaitīga starojuma un mikrometeorītu triecieniem, kā arī varētu glabāt ūdeni ledus formā.
"Tieši tas padara tās interesantas zinātniekiem kā labas bāzes cilvēkiem, kas izpēta vai dzīvo uz Mēness un, cerams, kādu dienu pat uz Marsa," sacīja universitātes pārstāvis.