Eiropas satelīti kosmosā izveido mākslīgo saules aptumsumu

Divi "bezpilota" kosmosa kuģi ir veikuši perfektu lidojumu, lai radītu nelielu mākslīgu Saules aptumsumu un "sasniegtu to, ko neviena cita misija iepriekš nav spējusi sasniegt," paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA), vēsta “Sky News”.

Sinhronizētais lidojums ap Zemi ļāva vienam no satelītiem mest 8 cm platu ēnu uz savu pāra kosmosa kuģi, kas lidoja 150 metru attālumā, aizsedzot tam skatu uz Saules virsmu no kosmosa.

Šī metode palīdzēja kosmosa aģentūrai iegūt detalizētus Saules ugunīgās ārējās atmosfēras, ko sauc par koronu, attēlus. Zinātniekiem arvien vairāk ir jāpēta korona, taču viņiem to ir grūti izdarīt bez aptumsuma, jo Saules virsma ir ārkārtīgi spoža.

Saules vējš, matērijas plūsma no Saules uz kosmosu, un koronālās masas izmešana, plazmas izvirdumi no Saules, var gan traucēt mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, satelītiem, gan izraisīt ziemeļblāzmas un dienvidu gaismas attēlojumus.

Pastāv cerība, ka koronas rūpīgāka izpēte palīdzēs zinātniekiem labāk izprast Saules laikapstākļus, kā arī atbildēs uz jautājumiem par pašu sauli.

Mēs varam radīt savu aptumsumu reizi 19,6 stundu orbītā, savukārt pilni Saules aptumsumi dabiski notiek tikai aptuveni vienu, ļoti reti divas reizes gadā," sacīja Andrejs Žukovs no Beļģijas Karaliskās observatorijas.

"Turklāt dabiskie pilnie aptumsumi ilgst tikai dažas minūtes, savukārt “Proba-3” kosmosa kuģis var noturēt mākslīgo aptumsumu līdz pat sešām stundām."

Saskaņā ar ESA datiem, satelīti lidoja 150 metru attālumā viens no otra ar precizitāti, kas "vienāda ar vidēja naga biezumu".

Kosmosa aģentūra paziņoja, ka kosmosa kuģis, nevis paļaujoties uz cilvēku vadītājiem, kuriem stūrēšanas laikā būtu "neērta" vienas piektdaļas sekundes aizture, autonomi nostājās pretī Saulei "līdzīgi kā bezvadītāja automašīnas".

Kad kosmosa kuģis pagājušā gada decembrī startēja, tam bija pietiekami daudz degvielas, lai turpinātu darboties aptuveni divus gadus.

Pēc pieciem gadiem tiek sagaidīts, ka tie sadegs Zemes atmosfērā.