Ķīna ir palaidusi pirmos 12 satelītus no sava revolucionārā kosmosa superdatoru tīkla, kam dots futūristisks nosaukums "Trīs ķermeņu skaitļošanas zvaigznājs". Šī iniciatīva, kuras mērķis ir apstrādāt datus tieši orbītā, varētu krasi mainīt mūsu priekšstatu par datu pārraidi un enerģijas patēriņu kosmosā, vēsta portāls opentools.ai.
Šis projekts ir uzņēmuma “ADA Space”, Žijiangas laboratorijas un Neijangas augsto tehnoloģiju zonas kopīgs darbs, kura mērķis ir ievērojami samazināt nepieciešamību pārraidīt ievērojamu datu apjomu atpakaļ uz Zemi, apstrādājot tos tieši kosmosā. Pašlaik jau ir izvietota pirmā 12 satelītu grupa, kuras kopējā apstrādes jauda ir 5 peta operācijas sekundē (POPS), un paredzams, ka tā tiks palielināta līdz 1000 POPS.
Satelīti savstarpēji sazinās, izmantojot ātrgaitas lāzerus, kas spēj pārraidīt datus ar satriecošu ātrumu: 100 Gb sekundē. Šie satelīti ir vairāk nekā tikai skaitļošanas jauda, tie ir paredzēti zinātnisku instrumentu pārvadāšanai, kas atvieglo 3D digitālā dvīņa datu ģenerēšanu, piedāvājot plašu pielietojumu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tūrismā un videospēlēs.
Kosmosā bāzēta superdatora izveides pamatojums ir tā potenciāls mainīt pašreizējās datu apstrādes un enerģijas patēriņa paradigmas. Apstrādājot datus tieši orbītā, projekta mērķis ir novērst kavēšanos un iespējamos datu zudumus, kas saistīti ar datu pārraidi atpakaļ uz Zemi.
Turklāt, izmantojot plašo kosmosā pieejamo saules enerģiju, satelīti var darboties ar samazinātu enerģijas patēriņu, tādējādi mazinot ietekmi uz vidi, kas parasti rodas uz zemes bāzētiem datu centriem. Savukārt lāzera tehnoloģijas izmantošana starpsatelītu saziņai vēl vairāk uzsver iniciatīvas spēju veikt darbības ar nepieredzētu ātrumu un efektivitāti.
Ķīnas nesenā iniciatīva salikt superdatoru kosmosā ilustrē jaunākās iespējas, kas raksturo mūsdienu tehnoloģiskās attīstības laikmetu. Patlaban orbītā atrodas pirmie 12 satelīti un kopumā plānots, ka “Trīs ķermeņu skaitļošanas zvaigznājā” darbosies 2800 satelīti.
Ekonomiski kosmosā balstīta datu apstrāde varētu ievērojami samazināt izmaksas un enerģijas patēriņu, kas saistīts ar datu centriem uz Zemes. Spēja radīt sarežģītas digitālās simulācijas veicina inovācijas dažādās nozarēs, jo īpaši vides monitoringā.
Sociālā līmenī reāllaika datu apstrādes iespējas kosmosā var revolucionizēt pilsētplānošanu un resursu pārvaldību, lai gan tās rada arī potenciālas privātuma problēmas, ja tās tiek izmantotas novērošanai.
Politiskā ziņā šī iniciatīva uzsver Ķīnas ambīcijas nostiprināt savu līderpozīciju kosmosa tehnoloģiju jomā, iespējams, izraisot jaunu starptautiskas konkurences un sadarbības vilni.