Tamajs Besiroglu, slavenais mākslīgā intelekta (MI) pētnieks, ir atklājis “Mechanize” - drosmīgu jaunuzņēmumu, kura mērķis ir pilnībā automatizēt visus darbus, kurus šobrīd dara cilvēks. Atbalstītāji to uzskata par ceļu uz ekonomisko izaugsmi, savukārt kritiķi baidās no masveida bezdarba, vēstīts portālā "opentools.ai".
“Mechanize” mērķis ir revolucionārs: automatizēt visu cilvēku darbu, sākot ar balto apkaklīšu darbiem. Šo drosmīgo mērķi atbalsta tādi ietekmīgi investori kā Nats Frīdmens un Džefs Dīns, kas liecina par dziļu pārliecību par mākslīgā intelekta potenciālu pārveidot ekonomikas ainavas. Besiroglu šo soli paredz kā ekonomikas izaugsmes katalizatoru un līdzekli cilvēku labklājības paaugstināšanai, piedāvājot nākotni, kurā mākslīgā intelekta vadītā produktivitāte varētu no jauna definēt labklājību.
“Mechanize” palaišana ir izraisījusi asas debates par darba nākotni un MI lomu. Lai gan daži uzskata šo iniciatīvu par futūristisku lēcienu uz pasauli ar neizmantotām ekonomiskām iespējām, citi pauž bažas par šādas automatizācijas sekām. Kritiķi apgalvo, ka darba vietu pārvietošana var izraisīt plašu bezdarbu un ekonomikas traucējumus, izaicinot līdzsvaru starp tehnoloģiju attīstību un sabiedrības labklājību.
Jaunuzņēmuma naratīva centrā ir konflikts starp utopiskām vīzijām un pragmatiskām bažām. No vienas puses, Besiroglu uzskata, ka automatizācija var novest pie pārpilnības laikmeta, kurā cilvēki gūst ienākumus no alternatīviem ienākumu avotiem, piemēram, īres maksām un dividendēm, tādējādi samazinot atkarību no tradicionālās nodarbinātības. No otras puses, šī vīzija prasa radikālu ekonomisko struktūru pārveidi, kas, pēc daudzu domām, vēl nav gatavas šādām seismiskām pārmaiņām. Turklāt tehniskās problēmas, ar kurām saskaras MI aģenti, tostarp problēmas ar uzticamību un uzdevumu izpildi, uzsver milzīgos šķēršļus, ar kuriem saskaras “Mechanize”, īstenojot savas ambīcijas.
Šīs misijas ietekme uz sabiedrību ir dziļa. Potenciāli pārvietojot lielus darbaspēka segmentus, jaunizveidotais uzņēmums liek pārdomāt cilvēku lomu ekonomikā. Šīs pārmaiņas var izraisīt garīgās veselības problēmas, sociālos nemierus un izaicinājumus finansiālajai drošībai. Turklāt ir steidzami jāapsver politikas pamatnostādnes, kas saistītas ar MI integrāciju, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka pārkvalifikāciju un sociālās labklājības shēmām.
Sabiedrības reakcija uz ambiciozo plānu automatizēt darbu un aizstāt cilvēkus ir bijusi trauksmes un pretestības sajaukums. Daudzas personas pauž bažas par nepieredzētu darba vietu pārvietošanas līmeni, ko šāda automatizācija varētu radīt, jo īpaši laikā, kad ekonomiskā stabilitāte daudziem jau ir aktuāla problēma. Kritiķi uzskata, ka priekšlikums aizstāt visas cilvēku darba vietas ar mākslīgā intelekta aģentiem rada tiešus draudus tradicionālajai nodarbinātībai, un tas potenciāli var radīt plašas ekonomiskās grūtības tiem, kuriem nav alternatīvu ienākumu avotu. Diskusijās dominē bailes no paaugstināta bezdarba, atklājot plaši izplatītas bažas, ka “Mechanize” reklamētos ieguvumus varētu saņemt tikai daži izredzētie, saasinot esošās sociālekonomiskās atšķirības.