Sala un sniega trūkuma dēļ apdraudēta Eiropas kausa izcīņas snovbordkrosā norise Latvijā

Ziemas sala un sniega trūkuma dēļ apdraudēta divu Eiropas kausa posmu snovbordkrosā norise Cēsu tuvumā esošajā slēpošanas un atpūtas parkā „Ozolkalns”. Sacensību norise ir paredzēta šī gada 28. un 29. janvārī.

„Kaut arī Latvija ierindota līdzās tādām kalnu lielvalstīm ar senām slēpošanas tradīcijām kā Šveicei, Austrijai, Itālijai, Francijai, Norvēģijai u.c. ir milzīgs sasniegums un pagodinājums, sala un sniega trūkuma dēļ esam spiesti domāt par sacensību atsaukšanu,” skaidro viens no sacensību organizētājiem un Ozolkalna valdes priekšsēdētājs Ģirts Kaļķis. „Valsts mūs finansiāli neatbalsta, prestižo sacensību organizēšanā ieguldām lielākoties savu naudu, bet diemžēl laika apstākļus ietekmēt nevaram. Vēlamies pateikties Amatas un Cēsu novadu pašvaldībām, kas mūs atbalstīja šo sacensību organizēšanā. Kaut tā ir maza daļiņa no sacensību izmaksām, tomēr jūtamies ļoti gandarīti, ka kāds novērtē mūsu veikumu.” Ģ. Kaļķis cer, ka sniega trūkuma dēļ slēpošanas sezonu varēs atklāt 18. janvārī.

Pagājušogad pirmo reizi Latvijā, Ozolkalna slēpošanas trasē, norisinājās Eiropas kausa posms snovbordkrosā. Tika saņemta atzinība ne vien no pašiem sacensību dalībniekiem, bet arī no Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS), kas atzinīgi novērtēja profesionalitāti, ar kādu tika noorganizēts Latvijas vēsturē pirmais Eiropas kausa posms snovbordkrosā. FIS īpaši uzsvēra sacensību rīkotāja augsto līmenī sacensību organizēšanā, kas arī kalpoja par pamatu 2012. gadā Latvijai piešķirt jau veselus divus posmus Eiropas kusa izcīņā snovbordkrosā.

Eiropas kauss ir otrās spēcīgākās sacensības snovbordkrosā aiz Pasaules kausa, ko pārstāv Eiropas vadošie snovbordisti gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē.

Snovbordkross ir viena no snovborda disciplīnām, kas kopš 2006. gada ir iekļauta ziemas Olimpisko spēļu programmā. Uz starta vienlaicīgi stājas četri vai seši sportisti, kas cenšas pēc iespējas ātrāk izbraukt trasi, kas tiek veidota ar virāžām un dažādiem šķēršļiem. Ātruma nodrošināšanai tiek izmantota kalna nogāze un dažādi dabīgi vai mākslīgi būvēti trases elementi. Pārvarot šķēršļus, pieredzējuši sportisti, traucas no kalna ar ātrumu, kas var sasniegt pat 70-80 km/stundā, un lēcieni trasē var būt līdz pat 30 metrus tāli.

Sports

Rīgas apgabaltiesa šodien plkst.13.30 sāks skatīt apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Latvijas Kanoe federācijas (LKF) viceprezidentam Aigaram Agleniekam un viņa dēlam, airēšanas trenerim Raivo Agleniekam par līdzekļu piesavināšanos piespriesti sabiedriskie darbi uz 420 stundām, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais