Vakar sporta pasauli pāršalca ziņa, ka Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) liek Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF) nekavējoties atjaunot Krievijas hokeja izlases starptautiskos turnīros.
Lēmums attiecas uz nākamā gada pasaules čempionātiem pieaugušajiem vīriešiem, U-20 un U-18 hokeja izlasēm, kā arī pasaules meistarsacīkstēm sievietēm. Vīriešu čempionātos augstākajā divīzijā spēlē arī Latvijas izlases.
Krievijas izlases bija diskvalificētas no IIHF sacensībām kopš 2022. gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Šajā periodā komandas ir izlaidušas piecus pasaules čempionātus pēc kārtas un 2026. gada olimpiskās spēles Milānā un Kortīnā.
IIHF piektdien paziņoja, ka nepiekrīt CAS lēmuma aspektam un uzstāj, ka tās pieņemtie lēmumi bija nepieciešami, lai aizsargātu visu dalībnieku drošību un nodrošinātu sacensību godīgumu.
Savukārt EP deputāti aicina steidzami rīkoties pret Krievijas atgriešanos starptautiskajā hokejā.
Hokejists Ralfs Freibergs vietnē "Facebook" paudis savu nostāju un bažas par tiesas lēmuma sekām.
"Vakardienas starptautiskās arbitrāžas tiesas spriedums man bija šoks. Manī valda dusmas, vilšanās un neizpratne! Taču šokētiem vajadzētu būt tikai hokejistiem un cilvēkiem, kuri ar visu sirdi atbalsta šo sporta veidu un iestājas pret teroristiskas valsts atgriešanos starptautiskajā arēnā. Visvairāk mani pārsteidz tas, ka šokā ir arī IIHF un tās biedri - valstu federācijas. Vai tiešām viņi nezināja par tiesvedību pret pašu pārstāvēto organizāciju? Vai tiešām netika izvērtēti iespējamie riski un turpmākā rīcība, lai to novērstu? Tikai pirms mēneša notika IIHF kongress, kurā vēlēja jauno vadību un prezidentu. Tieši tad bija īstais brīdis lemt par nākotnes soļiem, nevis tagad demonstrēt šoku. Tieši IIHF nes galveno atbildību par šo situāciju. Pēc pēdējā PČ Šveicē es noslēdzu savas gaitas izlasē, tāpēc man šodien nav jāpieņem "grūtais" lēmums par atteikšanos spēlēt, ja viņus pielaistu atpakaļ. Es nespēlētu. Taču man ir bažas, ka viņu atgriešanās gadījumā visa atbildība, spēlēt vai boikotēt, tiks uzkrauta uz spēlētāju, nevis federāciju pleciem (kā to minēja jau Somijas federācija).
Uzskatu, ka Latvija nevar atļauties boikotēt čempionātu viena pati, jo tad mūsu ceļš starptautiskajā hokejā būtu jāsāk no pēdējās divīzijas. Ar to hokejam Latvijā varētu likt punktu... diemžēl. Mēs varam šeit dusmoties, pārmest un kliegt, bet, kamēr citu valstu federācijas nevēlas ieņemt stingru pozīciju, mums vieniem nepietiek spēks. Sports jau sen ir politika, un tagad ir pienācis brīdis, kad šis jautājums jārisina valstu deputātiem, ministriem, diplomātiem un prezidentiem!"