Šveicē sācies PČ hokejā: kādas ir Latvijas izredzes ar septiņiem debitantiem rindās?

© Dmitrijs Suļžics / F64

Šveices pilsētās Cīrihē un Fribūrā piektdien, 15. maijā sācies 90. pasaules čempionāts hokejā, un 29. reizi pēc kārtas spēcīgāko divīzijā startēs arī Latvijas valstsvienība, kas uz turnīru vedīs neierasti daudz debitantu. Arī kopumā šis būs viens no gados jaunākajiem sastāviem, kāds beidzamajā laikā pārstāvējis Latviju pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs.

Šogad norisinājās arī hokeja izlašu galvenās cīņas - olimpiskais turnīrs, kas allaž ir ieviesis nelielas izmaiņas čempionātā. Ne visas vadošās komandas pēc olimpiskajām spēlēm spēj nokomplektēt labākos sastāvus un ne visi hokejisti pēc garās sezonas vēlas doties uz čempionātu. Tomēr tas nemaina lietas būtību - uzvarētāji tiks kronēti par pasaules čempioniem. Līdz šim olimpiskajos gados tikai vienai izlasei ir izdevies uzvarēt gan Olimpiādē, gan pasaules meistarsacīkstēs - to 2006. gadā paveica Zviedrijas valstsvienība.

Šveice ir valsts, kurā pasaules čempionāti rīkoti diezgan regulāri, un ne velti. Šveices sakārtotība, infrastruktūra, vietējā hokeja līmenis un līdzjušanas tradīcijas to ierindo visaugstākajā plauktiņā Eiropā.

Vislabāk Šveices turnīros klājies Kanādas izlasei, kas mājās atgriezusies ar pieciem zeltiem (ieskaitot divas Olimpiādes), trīs reizes šajā valstī rīkotajos čempionātos uzvarējusi Krievijas izlase (ieskaitot PSRS), bet divi panākumi ir Zviedrijai. Latvijas izlase Šveicē spēlējusi divas reizes - 1998. un 2009. gadā.

Pirmajā no šiem turnīriem, aizvadot savu otro čempionātu elites divīzijā, Latvijas izlase Leonīda Beresņeva vadībā izcīnīja trīs panākumus sešās spēlēs. Summā Latvijas izlase ieņēma devīto vietu, bet deviņus gadus vēlāk Oļega Znaroka vadībā tika aizvadīts viens no veiksmīgākajiem turnīriem - četras uzvaras septiņos mačos un septītā pozīcija.

Savainojumi un citi robi Latvijas valstsvienībā

Pēcolimpiskais čempionāts ir laba iespēja daudzām komandām uzsākt paaudžu maiņu, un šoreiz malā nav palikusi arī Latvijas izlase, kas uz turnīru vedīs neierasti daudz debitantu. Galvenais treneris Harijs Vītoliņš par paaudžu maiņu skaļāk ierunājās pārbaudes spēļu laikā, un rezultātā no dalības turnīrā atteicās ilggadējais kapteinis Kaspars Daugaviņš, neslēpjot, ka savu pēdējo spēli nacionālajā izlasē, iespējams, jau aizvadījis.

Izlases rindās čempionātā būs tikai divi izteikti veterāni - aizsargi Oskars Cibuļskis, kurš 38 gados dosies uz savu 12. pasaules čempionātu, un Ralfs Freibergs, kurš 35. jubileju sagaidīs savā desmitajā čempionātā. Toties nebūs pie veterāniem pieskaitāmie Miks Indrašis un Roberts Bukarts, kuriem šogad paliks 36 gadi, kā arī Jānis Jaks.

Būtisku robu valstsvienības sastāvā šogad iecirtuši savainojumi. Traumu dēļ turnīrs ies secen NHL kluba Filadelfijas "Flyers" uzbrucējam Rodrigo Ābolam un Pitsburgas "Penguins" vārtsargam Artūram Šilovam, kā arī AHL klubu uzbrucējiem Danam Ločmelim, Ērikam Mateiko un Anrī Ravinskim. Tāpat izlasei palīdzēt nevarēs aizsargs Kristiāns Rubīns un uzbrucēji Fēlikss Gavars un Rihards Bukarts.

Citu iemeslu dēļ no dalības čempionātā atteikušies NHL maizi pelnošie Zemgus Girgensons, Teodors Bļugers, Elviss Merzļikins, Uvis Jānis Balinskis un Šveicē ilgus gadus spēlējošais vārtsargs Ivars Punnenovs.
Tāpat uz čempionātu izlase devusies bez pēdējo turnīru līdera Eduarda Tralmaka, kuram ar klubu sezona vēl turpinās AHL Kaldera kausā. Izlases vadība gan norāda, ka vieta sastāvā uzbrucējam ir pietaupīta.

Beidzot kārtīga paaudžu maiņa

Daudzie iztrūkumi un veterānu atteikumi piespiež veikt paaudžu maiņu un šogad sanāk iespaidīgs debitantu skaits - septiņi.

Arī Latvijas izlases sastāvs kļuvis daudz jaunāks, jo savu pirmo čempionātu šogad aizvadīs 17 gadus vecais uzbrucējs Olivers Mūrnieks, kurš var kļūt par visu laiku jaunāko Latvijas izlases spēlētāju pasaules čempionātos, un 18 gadus vecais aizsargs Alberts Šmits, kurš valstsvienības rindās spēlēja jau Olimpiādē un kuram tiek prognozēta augsta vieta šī gada NHL draftā (ļoti ticami, ka pirmajā desmitniekā).

Vēl viena debija būs arī treneru kolektīvā, jo pirmo reizi vārtsargu treneris pasaules čempionātā būs bijušais valstsvienības spēlētājs Edgars Lūsiņš.

Kāds ir valstsvienības mērķis?

Izlases ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis un galvenais treneris Harijs Vītoliņš pirms došanās uz čempionātu norādīja, ka mērķis šī gada turnīrā ir cīnīties par uzvaru katrā spēlē un tikt pēc iespējas tālāk, konkrētu vietu nenosaucot. Svarīgi būs, lai pēc katras spēles hokejisti varētu secināt, ka ir izdarījuši visu iespējamo.

Lai izpildītu iepriekšējo gadu minimālo mērķi - iekļūšanu ceturtdaļfinālā -, visticamāk, vajadzēs izcīnīt vismaz četras uzvaras. Grupa latviešiem ir pateicīga, lai šo mērķi varētu sasniegt arī bez daudziem potenciālajiem līderiem un ar atjauninātu sastāvu.

Pirmie Latvijas izlases pretinieki A apakšgrupā Cīrihē 16. maijā plkst. 21.20 būs mājinieki šveicieši, bet jau nākamajā dienā tajā pašā laikā būs jātiekas ar Vācijas valstsvienību.

Tad 19. maijā plkst. 17.20 būs jāspēlē ar Austriju, zaudējums kurai latviešiem pērn liedza sasniegt ceturtdaļfinālu, 21. maijā plkst. 17.20 - ar Somiju, 23. maijā plkst. 13.20 - ar ASV, 24. maijā plkst. 17.20 - ar Lielbritāniju, bet noslēdzošajā grupas spēlē 26. maijā plkst. 13.20 latvieši spēkosies ar Ungārijas hokejistiem. Visām Latvijas izlases spēlēm varēs sekot līdzi LTV7 tiešraidēs.