Paredzēts, ka 2021.gada pasaules čempionāta hokejā dalībnieki, apkalpojošais un tehniskais personāls, kā arī mediji dzīvos "burbuļformāta" vidē, trešdien preses konferencē teica Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Viņš stāstīja, ka hokeja čempionāts tiek plānots kā "Covid-19 drošs pasākums", kas nozīmē, ka sportistus testēs ne tikai pirms ieceļošanas, bet testus plānots veikt arī regulāri, atrodoties "burbulī".
Tāpat plānots, ka personas no viesnīcas pārvietosies tikai uz pasākumu norises vietām, un uz ielām neizies.
Severs atklāja, ka Latvijai bijusi liela pieredze starptautisku pasākumu rīkošanā, vien pēdējā pusgadā rīkoti trīs posmi motokrosā "MXGP Rīga", Eiropas čempionāts kamaniņu sportā, divi Eiropas čempionāta turnīri basketbolā, kā arī vairāki citi sporta pasākumi.
Lūgti komentēt, vai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, čempionātā varētu piedalīties arī skatītāji, Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis teica, ka neviens nevar droši atbildēt, kāda būs epidemioloģiskā situācija aprīlī un maijā, taču pēc viņa domām, šādu lēmumu nepieņems ātrāk par aprīļa vidu.
Vienlaikus Kalvītis norādīja, ka federācijā šādu iespēju izskata, Covid-19 protokolā pieļaujot, ka daļu arēnas varētu aizpildīt ar līdzjutējiem, tomēr vēl šis jautājums neesot dienas kārtībā.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šai sakarā skaidroja, ka otrdien valdība nolēma līdzšinējo pieeju ierobežojumu pārskatīšanā aizvietot ar "luksofora principu", proti, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi.
Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem.
"Skaidrs, ka uz maija sākumu neprognozējam šādu situāciju, taču mums ir pieredze šo burbuļa čempionātu rīkošanā," runājot par šo zaļo kategoriju, teica ministre.
Viņa minēja, ka skatītājiem, iespējams, varētu nodrošināt vēl vienu "burbuli" vai kādu citu drošības formu, bet par to vairāk varētu runāt, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Šuplinska uzsvēra, ka nevar nosaukt vienu rādītāju, lai pateiktu, ka skatītājiem būs ļauts piedalīties čempionātā.
Hokeja izlases uz 2021.gada pasaules čempionātu Rīgā varētu ierasties jau maija pirmajā nedēļā, bet to izmitināšana plānota viesnīcā "Radisson Blu Latvija Hotel", trešdien preses konferencē paziņoja meistarsacīkšu rīkotājas SIA "Hokeja akadēmija" valdes loceklis Edgars Buncis un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis.
Aptuvenās aplēses liecina, ka čempionāta izmaksas būs aptuveni 12 miljoni eiro, plus nepilni divi miljoni eiro varētu tikt atvēlēti Covid-19 protokola ievērošanai. Kalvītis atzīmēja, ka IIHF būs ļoti dziļa iesaiste čempionāta rīkošanā un Rīgā tiek gaidīts liels starptautiskās federācijas darbinieku skaits.
"Jāveido juridiskā forma, kādā veidā notiks Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) kā olimpiskā sporta centra īpašnieka sadarbība ar Latvijas valsti. Tāpat jāvienojas ar lielāko mārketinga partneri "Infront", un ne mazāk svarīgs jautājums būs kopīgi ar IIHF izstrādāt Covid-19 protokolu, ko varētu apstiprināt Latvijas valdība," par tuvākajiem LHF uzdevumiem stāstīja Kalvītis.
LHF prezidents atzīmēja, ka iespēja uzņemt pasaules čempionāta ir ne tikai gods, bet arī atbildība. Viņaprāt, Latvijas valstij tas ir prestiža jautājums.
"Trūkums ir tas, ka iespējams, nevarēs piedalīties desmitiem tūkstošiem skatītāju. Taču ieguvums ir tas, ka pirmo reizi starptautiskā sabiedrība apmaksās čempionāta rīkošanu. Visa pārējā hokeja pasaule uzticēs savu naudu Latvijai, lai varētu aizvadīt čempionātu. Tas ir ieguvums ne tikai prestiža ziņā, bet arī ieguldījums mazajā uzņēmējdarbībā," skaidroja Kalvītis.
Pasaules čempionāta spēles notiks "Arēnā Rīga" un ledus laukumā, kas tiks ierīkots Olimpiskajā sporta centrā. Investīcijas olimpiskajā centrā būs tikai Latvijas puses pārziņā.
"Iepriekš vienojāmies ar valdību, ka tā investēs līdzekļus tādā līmenī, lai olimpiskajā centrā varētu notikt čempionāts. Šo infrastruktūras ieguldījumu IIHF nesegs. Šobrīd ir sarunas ar daudzām Rīgas viesnīcām, taču izskatām iespēju visas komandas izmitināt tikai viesnīcā "Latvijā", kas plānota tikai čempionāta vajadzībām," atklāja Kalvītis.
Tāpat arī Buncis atzīmēja, ka liels izaicinājums būs olimpiskā centra tehniskā pielāgošana spēļu norisei.
"No IIHF būs plašs atbalsts - tā līdzdarbosies tehniskā risinājuma izvēlē un projekta realizācijā. Ja skatītājiem būs iespēja atrasties telpās, tad tribīnēs varētu būt 6200 sēdvietu ietilpība. Olimpiskā sporta centra nākotne nav saistīta ar multifunkcionālas halles darbību, tāpēc būs nepieciešami pagaidu risinājumi, piemēram, ja būs vajadzīgas tribīnes, tās tiks īrētas un atvestas," stāstīja Buncis.
Pasaules čempionāta norisē varētu būt iesaistītas aptuveni 1200 personas, tajā skaitā hokejisti, tiesneši, amatpersonas un mediji.
"Covid-19 testēšana sāksies desmit dienas pirms tam, kad komandas sāks ceļot. Esam piedāvājuši tādu risinājumu, lai komandas šeit ierastos laicīgi un aizvadītu pārbaudes spēles. Liela iespēja, ka komandas šeit ieradīsies jau no 6.maija līdz 10.maijam, lai šeit aizvadītu treniņnometnes," uzsvēra Buncis.
SIA "Hokeja akadēmija" valdes loceklis arī atzīmēja, ka "Radisson Blu Latvija Hotel" ir vienīgā viesnīca, kas var nodrošināt visu 16 komandu uzņemšanu.
Ja Covid-19 situācija Latvijā uzlabotos tik ļoti, ka skatītājiem būtu atļauts vērot spēles klātienē, IIHF kopā ar sacensību organizācijas komiteju būtu gatava trīs dienu laikā kopš Latvijas valdības akcepta noorganizēt biļešu tirdzniecību.
