Nav pieņemts lēmums par 2021.gada pasaules čempionātu hokejā; sākotnēji jāpārliecinās par drošību

 
©f64.lv, Romāns Kokšarovs

Lai pieņemtu konkrētu lēmumu par 2021.gada pasaules čempionātu, Starptautiskās Ledus hokeja federācijai (IIHF) nepieciešams ilgāks laiks, trešdien pēc notikušās IIHF Padomes sēdes pauda prezidents Renē Fāzels.

Trešdien hokeja sabiedrība no IIHF Padomes gaidīja pārdomātu un pamatotu lēmumu, kas atklātu 2021.gada pasaules čempionāta turpmāko likteni. Pēc IIHF publicētās informācijas noprotams, ka trešdien Padomes sēdes laikā neatkarīgu organizāciju un ekspertu grupa nākusi klajā ar atskaiti, kas starp IIHF locekļiem izraisījusi asas diskusijas.

Atskaitē ekspertu grupa izvērtējusi ģeopolitiskos, vēsturiskos, finanšu, mārketinga, sporta un juridiskos aspektus. Lai arī ziņojums izgaismojis vairākas problēmas, Fāzels norādīja, ka lēmums nākamā gada čempionāta sakarā netiks pieņemts, kamēr tas patiesi nebūs nepieciešams. Viņš uzsvēra, ka IIHF jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pasaules čempionāta norisi, taču lēmums šajā sakarā tiks pieņemts soli pa solim.

"Saņēmām ekspertu ziņojumu, kas Padomes sēdē izsauca skaļas diskusijas," pēc sēdes sarunā ar IIHF preses dienestu teica prezidents Fāzels. "Ir sarežģījumi ar Baltkrievijā notiekošo, kas mums jāuztver nopietni. Tāpat jāņem vērā Latvijas valdības nostāja un Covid-19 straujā izplatība, kas var ietekmēt čempionāta norisi."

Ziņojumā arī iekļauta informācija par Covid-19 situāciju Latvijā un Baltkrievijā. IIHF neslēpj, ka Baltkrievijas sniegtā statistika nav visai ticama un rodas bažas par valsts rīcību pandēmijas izplatības ierobežošanā.

"Šie ir ļoti būtiski aspekti, jo pasaules čempionāts ir IIHF nozīmīgākais pasākums, kas sniedz lielu atbalstu organizācijai," skaidroja Fāzels. "Ja sezona noritētu pēc ierastā plāna, Latvija un Baltkrievija šobrīd nespētu uzņemt meistarsacīkstes. (..) Mums jābūt pārliecinātiem, ka pasaules čempionāts ir pārdomāts un noris visiem dalībniekiem drošā vidē," viņš pauda.

Fāzels uzsvēra, ka IIHF jādara viss iespējamais, lai pasaules čempionāts notiktu valstīs, kurām iepriekš piešķirtas šīs tiesības.

"Mums ir atbildība pret saviem biedriem, bet sākotnēji arī jāpārliecinās, ka konkrētajā vietā ir droši apstākļi. Ja uzskatīsim, ka apstākļi ir droši, atliek cerēt, ka līdzorganizatori būs mierā ar mūsu lēmumu," norādīja Fāzels. "Šobrīd racionāli izmantosim laiku, lai savu lēmumu varētu balstīt uz iepriekš ievāktu un izpētītu informāciju. Ekspertu ziņojums ir labs atspēriena punkts, kas starp locekļiem raisījis diskusijas."

"Ar iegūto informāciju vēlreiz vērsīsimies pie organizatoriem un šo valstu valdībām, lai kopējiem spēkiem virzītos uz priekšu," solīja Fāzels.

2021.gada pasaules čempionātu nākamgad jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlas rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

IIHF Padomē ir 14 locekļi: IIHF prezidents Renē Fāzels (Šveice), IIHF ģenerālsekretārs Horsts Lihtners (Vācija), viceprezidenti Kalervo Kummola (Šveice), Bobs Nikolsons (Kanāda) un Tomass Vu (Honkonga), kā arī Žužanna Kolbenheiera (Ungārija), Marta Zavadzka (Polija), Henriks Bahs Nilsens (Dānija), Liks Tardifs (Francija), Vladislavs Tretjaks (Krievija), Peters Bržīza (Čehija), Rons Degregorio (ASV), Sergejs Gončarovs (Baltkrievija) un Francis Raindls (Vācija).

Iepriekš tikai daži no IIHF Padomes locekļiem publiski pauduši savu nostāju jautājumā par izmaiņām čempionāta rīkošanā. Kā nedēļas nogalē prognozēja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, ja būs balsojums par rīkošanas tiesību atņemšanu Minskai, IIHF Padomes viedoklis varētu dalīties uz pusēm.

LHF amatpersonas vairākkārt atteikušās paust savu pozīciju, uzsverot, ka lēmumu šajā jautājumā pieņems IIHF. Nemainīga bijusi Latvijas valdības nostāja, ko pagājušajā nedēļā notikušajā videokonferencē ar IIHF atkārtoti apstiprināja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Pēc Kariņa paustā, sarunā viņš atkārtoti izklāstījis apsvērumus, kāpēc uzskata, ka čempionāta rīkošana Baltkrievijā nav iespējama, un uzsvēris, ka sagaida atbildīgu IIHF lēmumu. Pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas Latvijas valdība lemšot par tālāko rīcību.

Šobrīd Latvijā tikai "Arēna Rīga" atbilst pasaules čempionāta spēļu aizvadīšanai, taču oktobra beigās meistarsacīkšu rīkotājas SIA "Hokeja akadēmija" vadītājs Edgars Buncis atzina, ka nepieciešamības gadījumā aptuveni četru mēnešu laikā ir iespējams ierīkot vēl vienu halli. Kā šonedēļ vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Sporta Studija", ledus laukumu varētu ierīkot "Elektrum" Olimpiskajā sporta centrā. 2006.gadā, kad Rīga pirmo reizi uzņēma pasaules čempionātu, spēles notika "Arēnā Rīga" un uz ledus laukuma, kas tika ierīkots "Skonto" hallē.

Pasaules čempionāta vajadzībām pie "Daugavas" stadiona tiek būvēta halle ar diviem ledus laukumiem, kas ir nepieciešami, lai meistarsacīkšu laikā hokejisti varētu aizvadīt treniņus.

Tiek lēsts, ka Latvijas grupas spēļu rīkošana izmaksā aptuveni astoņus miljonus eiro, bet visa čempionāta organizēšana izmaksas sadārdzinātu vēl par pieciem miljoniem eiro. No pašlaik plānotajām astoņu miljonu eiro izmaksām Latvijā 90% segtu ienākumi no biļešu tirdzniecības, taču šobrīd vēl nav zināms, vai čempionātu varēs apmeklēt skatītāji.

Latvijas valdība ir iesaistījusies ar 1,3 miljoniem eiro un papildus pēc neoficiālām aplēsēm, iespējams, varētu pievienot vēl vienu miljonu eiro. Pārējā nauda būtu jāsaņem par biļetēm.

IIHF Padomes sēde notika dažas dienas pēc tam, kad nedēļas nogalē Baltkrievijas sporta portāls "Tribuna" nāca klajā ar ziņu, ka Baltkrievijas Hokeja federācijas (FHB) priekšsēdētājs Dmitrijs Baskovs bijis klāt uzbrukumā, pēc kura slimnīcā mira opozīcijas aktīvists Ramans Bandarenka. Pirmdien Baskovs un pasaules čempions taiboksā un kikboksā Dmitrijs Šakuta, kurš tiek turēts aizdomās uzbrukuma iniciēšanā, tika iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Demonstrācijās pret Aleksandra Lukašenko režīmu kopš augusta miruši vismaz četri cilvēki, un ES piektdien nosodīja Bandarenkas nāvi un brīdināja Minsku par jaunu sankciju noteikšanu.

Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Plānots, ka Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.

Maijā IIHF lēma, ka Rīgā B grupā spēlēs Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna, bet Minskā A grupā cīnīsies Baltkrievija, Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Slovākija, Dānija un Lielbritānija.

Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014.gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.

2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.