Latvijas hokeja izlasei šis ir jau 23. pavasaris, spēlējot pasaules čempionāta elites grupā (pēc neatkarības atgūšanas). Kopš 1997. gada pavasara, kad Latvijas izlase debitēja spēcīgāko grupā, aizvadītas turpat 150 spēles pret pasaules spēcīgākajām komandām. Šajā laikā piedzīvots daudz prieka un tikpat daudz vilšanās brīžu, taču Latvijas izlase līdzjutēju vidū allaž bijusi mīlēta un pelta, bet ne vienaldzību raisoša. 23 izvēlētie fakti par aizvadītajiem gadiem ir tikai simbolisks skaitlis, jo šajā laikā interesantumu ir bijis krietni vairāk.
Pirmie vārti. Pirmos vārtus elites grupas čempionātos guva aizsargs Sergejs Čudinovs, un tas notika jau pirmajā spēlē pret ASV, kad pirmās trešdaļas vidū tika panākts izlīdzinājums 1:1. Viņam ar rezultatīvām piespēlēm palīdzēja Aleksandrs Kerčs un Aigars Cipruss.
Pirmā uzvara. Tā tika izcīnīta 1997. gada 3. maijā Turku, kad jau bija piedzīvoti divi zaudējumi (4:5 pret ASV un Itāliju) un divas reizes nospēlēts neizšķirti (3:3 pret Kanādu un 1:1 pret Zviedriju). Par pirmajiem klientiem kļuva Norvēģija, kura tika pārspēta ar 6:3.
Rezultatīvākais aizsargs. Latvijas izlases debijas čempionātā 1997. gadā par visa turnīra rezultatīvāko aizsargu kļuva Sergejs Čudinovs, kurš astoņās spēlēs guva četrus vārtus un izdarīja trīs rezultatīvas piespēles. Piektais čempionāta rezultatīvākais aizsargs ar 5 punktiem (1+4) bija Andrejs Maticins. Savukārt starp visiem spēlētājiem rezultatīvāko pirmajā desmitniekā bija divi mūsējie - 6. vietā ar 10 punktiem (3+7) Oļegs Znaroks, bet 9. vietā ar 9 punktiem (4+5) Harijs Vītoliņš.
Rezultatīvākais. Viena čempionāta rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē ir Oļegs Znaroks, kurš 1997. gadā Turku un Tamperē astoņās spēlēs nopelnīja 10 rezultativitātes punktus - 3 vārti un 7 rezultatīvas piespēles. Viņa sasniegums tika atkārtots 2015. gadā, kad Lauris Dārziņš 10 punktus (3+7) sakrāja septiņās spēlēs.
Divi neuzvaramie. Pasaules čempionātos spēlēts ar 19 dažādām izlasēm, un ir palikušas tikai divas, pret kurām tā arī nav izcīnīta neviena uzvara - pret Čehiju un Kanādu. Pamatlaikā nav uzvarētas arī Šveice un Zviedrija.
Astoņi galvenie. Latvijas izlasi elitē vadījuši astoņi galvenie treneri. Visvairāk čempionātu ir Oļegam Znarokam un Leonīdam Beresņevam - abiem pa pieciem čempionātiem. Trīs čempionātos galvenā trenera amatā bijuši Teds Nolans, Kurts Lindstrēms un Bobs Hārtlijs. Haralds Vasiļjevs strādājis divos čempionātos, bet Aleksandram Beļavskim un Pjotram Vorobjovam - pa vienam.
Aleksandrs Ņiživijs. Visvairāk spēļu pasaules čempionātos aizvadījis Aleksandrs Ņiživijs - 86. Viņam arī visvairāk rezultativitātes punktu - 39 (14+25).
Labākais čempionāts. Veiksmīgākais pasaules čempionāts izrādījies pats pirmais 1997. gadā. Togad tika izcīnītas četras uzvaras (visvairāk vienā čempionātā), gūti 37 vārti (visvairāk vienā čempionātā) un izcīnīta septītā vieta (joprojām labākais sasniegums, kurš tikai trīs reizes atkārtots). Četras uzvaras izcīnītas arī 2009. gadā Bernē, taču divas no tām izcīnītas papildlaikā. Tāpat četras uzvaras izcīnītas pagājušajā gadā Dānijā - trīs pamatlaikā un viena papildlaikā.
Ar mīnusa zīmi. Kopš atgriešanās pasaules hokeja elitē (1997) aizvadītas 144 spēles, kurās izcīnītas 54 uzvaras, 9 reizes spēlēts neizšķirti un 81 mačā piedzīvoti zaudējumi.
10 kapteiņi. Aizvadītajos čempionātos Latvijas izlasei bijuši 11 kapteiņi. Pa trim čempionātiem šajā godā bijuši Oļegs Znaroks (98, 99, 2000), Harijs Vītoliņš (2000, 01, 02), Herberts Vasiļjevs (10, 11, 14) un Kaspars Daugaviņš (15, 16, 17). Divos čempionātos kapteinis bijis Vjačeslavs Fanduļs (03, 04), Kārlis Skrastiņš (05, 09) un Rodrigo Laviņš (07, 08), pa reizei - Aleksandrs Semjonovs (06), Jānis Sprukts (12), Lauris Dārziņš (13) un Roberts Bukarts (18).
13 sausās. Līdz šim Latvijas izlasei izdevies aizvadīt piecpadsmit spēles, kurās pretinieks nav guvis vārtus, un četrpadsmit no tām arī uzvarēts. 2005. gada čempionāta spēlē pret Somiju spēle beidzās neizšķirti 0:0. Visvairāk sauso spēļu bijis ar Artūru Irbi vārtos - 6. Piecas šādas spēles ir Edgaram Masaļskim, trīs Elvim Merzļikinam, viena - Sergejam Naumovam. Pēdējo reizi šāda uzvara bija pagājušā gada apakšgrupas pēdējā spēlē (15. maijā), kad ar 1:0 tika uzvarēta Dānija.
15 spēles bez vārtiem. Latvijas izlase bez vārtu guvumiem aizvadījusi 15 spēles un 14 no tām zaudējusi (vēl 0:0 pret Somiju). Pirmais sausais zaudējums tika piedzīvots 1998. gadā (0:5 pret Somiju), bet pēdējais 2017. gada 15. maijā pret Krieviju (0:5).
Nolana antirekords. Lai arī Latvijā daudzi kaifo par Tedu Nolanu, viņa vadībā Latvijas izlase ir sasniegusi kādu skumju antirekordu - četrās spēlēs pēc kārtas izlase neguva nevienus vārtus. Ar trīs sausiem zaudējumiem tika pabeigts 2012. gada čempionāts, un ar tādu pašu zaudējumu iesākts 2013. gada čempionāts.
Septiņi pēc kārtas. Nolana vadībā Latvijas izlase piedzīvojusi septiņus zaudējumus pēc kārtas. 2012. gada čempionātu izlase pabeidza ar četriem, bet nākamo iesāka ar trīs zaudējumiem pēc kārtas. Kopējā vārtu bilance šajās spēlēs - 5:30.
3x3. Bijuši tikai trīs gadījumi, kad kāds spēlētājs vienā spēlē guvis trīs vārtus. 1999. gadā pret Franciju to iespēja Aigars Cipruss, 2001. gadā pret Japānu Sergejs Žoltoks un 2003. gadā pret Baltkrieviju Kārlis Skrastiņš.
62 metieni. 2008. gada spēlē pret Somiju, kurā tika piedzīvots zaudējums ar 1:2, Edgars Masaļskis atvairīja 62 pretinieku metienus, kas ir visvairāk atvairīto metinu vienu spēlē.
Lielākā uzvara. Latvijas izlases iespaidīgākā uzvara izcīnīta pašā pirmajā čempionātā 1997. gadā Tamperē, kad ar 8:0 tika sagrauta Vācija.
Sagrāve. Iespaidīgāko zaudējumu Latvijas izlase piedzīvoja 2006. gada čempionātā Rīgā, kad savu skatītāju klātbūtnē ar 0:11 piekāpās Kanādai.
Divas pagarinājumā. Latvijas izlasei bijušas astoņas spēles, kuras beigušās pagarinājumā, un trijās no tām izcīnītas uzvaras. Divas 2015. gada čempionātā - pār Šveici un Austriju. Abus vārtus pagarinājumā guvis Kaspars Daugaviņš, bet pagājušajā gadā pirmajā spēlē ar 3:2 pieveikta Norvēģija. Uzvaras gols Rūdolfam Balceram.
Pieci soda metieni. Līdz šim spēles laikā Latvijas izlasei bijusi iespēja izpildīt piecus soda metienus, no kuriem realizēti divi. 2008. gadā spēlē pret Slovēniju to izdarīja Aleksandrs Ņiživijs, bet 2013. gada čempionātā pret Slovākiju to iespēja Lauris Dārziņš. Neveiksminieks bullīšu izpildīšanā ir Mārtiņš Cipulis, kurš nav realizējis divus šādus izgājienus - 2008. gadā pret Slovēniju un 2011. gadā pret Austriju. Vēl viens nerealizēts soda metiens Ņiživijam (2010. gadā pret Itāliju). Pretinieku komandas pret Latvijas izlasi izpildījušas sešus bullīšus, realizējot četrus.
Cipulis pret Sako. 2013. gada 9. maija spēlē pret Slovākiju Mārtiņš Cipulis vārtus guva jau 15. sekundē, un tie ir Latvijas izlases visātrāk gūtie vārti pasaules čempionātos kopš spēles sākuma. Savukārt visātrāk zaudētie vārti piedzīvoti 2002. gada 29. aprīļa spēlē pret ASV, kad jau 20. sekundē izcēlās Džo Sako.
Astoņas izlases. Kopš Latvijas izlase spēlē elites grupā (kopš 1997. gada), laika posmā līdz 2018. gada pasaules čempionātam bijušas tikai astoņas izlases, kuras ne reizi nav izkritušas uz zemāku līgu, un viena no tām ir Latvijas izlase. Visus šos gadus elitē vēl ir spēlējušas Kanādas, ASV, Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas un Krievijas izlases.
Trīspadsmit. Pieredzējušākais spēlētājs no šā gada sastāva būs Guntis Galviņš, kuram šis būs jau trīspadsmitais pasaules čempionāts. Vienpadsmitais čempionāts būs Kristapam Sotniekam. Rekordists šajā rādītājā ir Aleksandrs Ņiživijs, kurš spēlējis 14 čempionātos. Teorētiski rekordista gods pienākas Edgaram Masaļskim, kurš izlases pieteikumā bijis 15 čempionātos, taču pirmajos divos viņš pie spēlēšanas tā arī netika. Pa 12 čempionātiem ir Miķelim Rēdliham, Jānim Spruktam un Rodrigo Laviņam.
