Līdz pasaules čempionātam hokejā, kuru dažviet uzmanības piesaistīšanai turpina saukt par pavasara trakumu, atlicis nedaudz mazāk par diviem mēnešiem. Pašmāju Hokeja federācija vēl nav izsludinājusi oficiālo izlases pirmo kopā sanākšanas dienu un, visticamāk, ka arī neizsludinās. Ja agrākajos gados lielākā neskaidrība bija par to, kad un kādi kandidāti pievienosies darbam izlasē un vai vispār pievienosies, tad šogad lielākais nezināmais ir tās galvenais treneris Bobs Hārtlijs.
Nav ne mazāko šaubu, ka uz pasaules čempionātu Bratislavā Latvijas izlase aizbrauks ar nolikumā ierakstīto spēlētāju limitu un, ļoti iespējams, ka līdzi tiks paķerts arī kāds rezervists. Tāpat nav šaubu, ka šai izlasei būs galvenais treneris, viņam būs palīgi un arī pārējais apkalpojošais personāls tiks nokomplektēts, bet šodien neviens nevar pateikt, kad un vai vispār pasaules čempionāta izlases modelis aizvadīs kaut vienu pilnvērtīgu pārbaudes spēli. Ļoti iespējams, ka var atkārtoties pagājušā gada scenārijs, kad lielākā daļa izlases spēlētāju Rūdolfu Balceru pirmo reizi ierauga autobusā un tikai retais zina, kas viņš par putnu. Labi, tas bija atsevišķs gadījums, taču šopavasar var atgriezties tie laiki, par kuriem pamatīgi cepās Kirovs Lipmans. Proti, kad kādreizējais izlases virsaitis Oļegs Znaroks izlasei pievienojās teju pēdējā brīdī, kad tā jau kāpa lidmašīnā ceļā uz čempionātu. Toreiz bez vainas vainīgs bija Gagarins, par kura vārdā nosaukto kausu cīnījās Znaroks. Tieši tāpat kā šopavasar kopā ar Omskas/Maskavas apgabala Avangard Bobs Hārtlijs. Krievu presē jau labi sen izskaitļojuši tās komandas, kuras spēlēs Gagarina kausa izcīņas finālā, un viena no finālistēm ir nosaukta Avangard. Šāds apgalvojums tika izteikts uzreiz pēc Avangard uzvaras pirmajā kārtā... Ja Avangard tik tiešām tiks līdz finālam, ja finālā sērija ievilksies līdz pat septītajai spēli, tad jau praktiski nokomplektētais čempionāta sastāvs savu godu, prātu un sirdsapziņu pirmo reizi ieraudzīs vien pāris dienas pirms čempionāta. Tikpat labi Hārtlijs Latvijā nostrādās ilgāku laiku, jo ej nu sazini, kā viņam otrajā kārtā kārtosies lietas ar Astanas Baris (pēc divām spēlēm neizšķirts 1:1).
Jo ilgāk Krievijā uzkavēsies Hārtlijs, jo aktuālāks kļūst jautājums - kurš tad komplektēs sastāvu pasaules čempionātam, kurš (kuri) sijās kandidātus un izvēlēsies, kurus (ne)aicināt uz treniņiem un pārbaudes spēlēm. Par vienu otru spēlētāju jau šobrīd ir skaidrība. Piemēram, par Miķeli Rēdlihu, kurš pirms krietna laika informēja federāciju, ka šis pavasaris nebūs viņējais. Pirmajā vietā ir pavasara pusē gaidāmais ģimenes pieaugums. Loģisks un apsveicams lēmums... Nezinīgs par savā gaitām ir Lauris Dārziņš, kurš nav ticis skaidrībā ar savām prioritātēm. Kaut ir veselāks par veselu (cik nu hokejists var būt vesels)... Toties Kaspars Daugaviņš, pat atrodoties uz slimības lapas, raujas uz izlasi. Vai spēlēs čempionātā, to šodien neviens nevar pateikt. Kaspars vien nosaka, ka, ja visi locekļi būs savās vietās un funkcionēs, viņš ir gatavs spēlētājs.
Neraksturīgi Dinamo stilam, komandas ģenerālmenedžeris un galvenais treneris vienlaikus Ģirts Ankipāns ir nosaucis tos šajā komandā pierakstītos spēlētājus, kuri ir gatavi doties palīdzēt izlasei. Daudz vai maz, spriediet paši, taču Krievijas finansētais klubs Latvijas izlasei sola piesaistīt duci spēlētāju. Vārtsargu Kristeru Gudļevski, aizsargus Kristapu Sotnieku, Kristapu Zīli un Uvi Balinski, kā arī uzbrucējus Lauri Dārziņu, Mārtiņu Dzierkalu, Gunāru Skvorcovu, Vitāliju Pavlovu, Gintu Meiju, Oskaru Batņu, Emīli Ģēģeri un Danielu Bērziņu. Tiesa, nekur nav teikts, ka arī visi dosies uz izlasi, jo, piemēram, Dārziņš uzsver, ka viņa pievienošanās izlasei nav atkarīga tikai un vienīgi no paša vēlmēm. Starp rindām varam izlasīt, ka Lauris ir vesels kā rutks, taču... Tas melnais kaķis joprojām kaut kur skraida starp viņu un Hokeja federācijas (ne)nokārtotajām apdrošināšanas lietām.
No šī mini saraksta, kuram gan nav oficiāla federācijas un Hārtlija apstiprinājuma, maz ticams, ka uz pasaules čempionātu aizbrauks visi. Ja sagatavošanās ciklā un pārbaudes spēlēs korekcijas neieviesīs kaut kādi kašķi ar federāciju vai savainojumi, tad par drošiem braucējiem varam uzskatīt tikai Gudļevski un visus trīs aizsargus. Uzbrucēji? Tikai Dārziņš (ja brauks) un Dzierkals. Pārējo izredzes tikt uz pasaules čempionātu ir mazāk atkarīgas no pašu varējuma, un būs jāiztur konkurence ar ārzemēs spēlējošajiem uzbrucējiem, un tādu nav maz. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka visi varēs laikus paspēt pievienoties izlasei. Piemēram, jau pieminētais Balcers. Skaidrāks par skaidru, ka Otavas Senators šogad nespīd cīniņš par Stenlija kausu, taču kurš var pateikt, cik tālu tiks AHL spēlējošais fārmklubs? Vai pēc NHL sezonas beigām Balcers tiks nosūtīts palīgos? Tas pats par Teodoru Bļugeru. Pitsburgas Penguins šobrīd cīnās par vietu pla-off zonā, Bļugers ir uzdienējies līdz otrajai maiņai līdzās Malkinam, taču tas neko nenozīmē. Pingvīni var iekļūt un var neiekļūt Stenlija kausa izcīņā, ar Bļugeru var izrīkoties tieši tāpat kā ar Balceru un aizsūtīt uz fārmklubu AHL. Toties puslīdz droši varam būt par Zemgu Girgensonu, kuram kopā ar Bufalo Sabres nespīd cīņa par Stenlija kausu. Vēl spīd, bet ne vairāk kā 3%... Toties viņam nedraud nekādi fārmklubi un AHL. Respektīvi, visi vārti uz izlasi ir vaļā. Ja pašam būs vēlme...
