Viens no Latvijas labākajiem hokeja treneriem Artis Ābols arī šopavasar ir Boba Hārtlija asistents darbā ar hokeja valstsvienību. "Sporta Avīzes" janvāra numura Lielajā sarunā ar Arti pārrunāja arī tēmu, kas raisa ļoti pretrunīgus viedokļus – spēlētāju nevēlēšanos katru pavasari pavadīt izlases rīcībā un robiem, kas līdz ar to uzreiz veidojas sastāva komplektācijā.
Teiksim, Janka Sprukts godīgi pasaka: bļāviens, es nebraukšu spēlēt - es esmu piekusis, man ir ģimene mājās. “Ak tad tā?! Tagad, kad tu esi miljonu nopelnījis...”
Hārtlijs saka, ka Latvijas izlases lielais mērķis pārskatāmā nākotnē ir medaļas. Sapņojam?
Tad jābūt baigajai apstākļu sakritībai. Un ne jau vienā dienā. Mums vairāki ir labi jaunie, tajā pašā laikā Sotnieks, Meija - arī viņi vairs nav nekādi puišeļi. Vēl labā līmenī spēlēt gadus piecus, bet tomēr - jau 32. Un deviņus čempionātus pēc kārtas braukt un spēlēt - jūs taču arī saprotiet. Tu esi patriots, bet - iztēlojies arī to spēlētāju! Ņemsim to pašu Kristapu [Sotnieku] - tagad viņš spēlē Krievijā. Labi, kādreiz atbrauc sieva ar dēlu ciemos, varbūt kādu brīdi padzīvo. Bet viņš nav mašīna, viņš atbrauc mājās un grib būt cilvēks! Viņš spēlējis pēdējos deviņos pasaules čempionātos. Un, ja paņemam Ladashokejistu, krievu, kurš nav spēlējis nevienā čempionātā, salīdzinot ar viņu Soča šo deviņu gadu laikā ir nospēlējis par divām sezonām vairāk. Tīri, ja paskaitām spēles.Tā ir mūsu nabadzība, ka mums šādi jānodzen cilvēkus. Teiksim, Janka Sprukts godīgi pasaka: bļāviens, es nebraukšu spēlēt - es esmu piekusis, man ir ģimene mājās. “Ak tad tā?! Tagad, kad tu esi miljonu nopelnījis...” Visi uzreiz kabatā skatās! Klausies, bet ne jau viņš vainīgs, ka ir Latvijā vienīgais centrs! Uz kuru visi tagad rāda ar pirkstiem, ka viņš nav patriots... To es nesaprotu. Viņam ir ģimene, pusgadu nedarīti darbi. Kad tad viņš dzīvos? Kad gatavosies sezonai? Visi tagad uzskata, ka tas ir Latvijas hokeja īpašums: kā pavasaris, tā - tev taču ir jābūt! Tas ir tavs pienākums!
Vairāk lasi portālā sportaavize.nra.lv