Hārtlija atziņas par hokeju un latviešiem

Alkoholam - nē

Viņi ir profesionāli sportisti, bet vispirms - pieauguši cilvēki. Mums ir divi mēneši, lai izvērtētu spēlētājus un viņu personību iezīmes. Centīsimies radīt labāko komandu, tāpēc meklējam labākos cilvēkus, un tajā pašā laikā - labākos spēlētājus. Ja jutīsim, ka kāds nav pozitīvs komandas kontekstā, šaubos, ka šāds spēlētājs būs Latvijas izlasē. Katram ir jāsaprot, kāpēc mēs dodamies uz Ķelni. Varu likt roku uz sirds un dot savu goda vārdu, ka es nedzeru alu. Tā vietā izvēlos Coca-Cola Zero. Es nedošos uz Ķelni kā tūrists, un komandā būs spēlētāji, kuri domā līdzīgi. Es nevaru gulēt vienā istabā ar 23 spēlētājiem, un nemitīgi viņus novērot. Šīs nav nekāds dienas centrs, kur pieskata bērnus. Vairāk lasi "Sporta Avīze".

Es neesmu brīnumdaris

Vienmēr esmu uzsvēris - ja vēlies no spēlētājiem pieprasīt profesionālu attieksmi, arī tev pret viņiem jāizturas profesionāli. Tiekoties ar Latvijas hokeja vadību, dalījāmies ar idejām. Galvenais, kur mēs bijām vienisprātis - spēlētājiem jājūtas komfortabli. Jo runa ir par Latviju, viņu valsti. Man ir svarīgi, ka viņi pārstāv savu valsti ar lepnumu par Latviju. Cilvēki sportistus uzlūko ar prieku. Tikko ierodoties Latvijā, lidostā, gaidot bagāžu, pie manis pienāca divi līdzjutēji - paspieda roku un apsveica ar ierašanos. Dodoties cauri Vecrīgai - apturēja eleganti ģērbies vīrietis un sacīja: “Laipni lūgts Latvijā! Prieks, ka esat šeit.” Es neesmu nekāds brīnumdaris. Vairāk lasi "Sporta Avīze".