Hārtlija atziņas par hokeju un latviešiem

Šobrīd Bobs Hārtlijs ar vērā ņemamu pieredzes bagāžu jau stūrē Latvijas valstsvienību pasaules čempionātā, bet februāra vidū ieradās Rīgā jauneklis kā uz pirmo randiņu - nezinādams, ko gaidīt un uz ko cerēt. Pēc pirmās treniņu nedēļas ar latviešiem toreiz portāls "Sporta Avīze" kanādietim jautāja desmit viņa atziņas par hokeju un latviešiem.

Panākumu atslēga - krietni cilvēki

Pirms saņēmu piedāvājumu strādāt ar Latvijas izlasi, mani uzrunāja vēl četras komandas. Viss notika vienā nedēļā, tobrīd atrados Floridā, un saņēmu zvanu pēc zvana. Viens no tiem bija no aģenta Pola Teofanusa. Nākamā saruna jau notika ar Viesturu Koziolu. Uzdevu sev interesējošos jautājumus, pēcāk arī pats ievācu informāciju. Vienmēr raugos pēc jauniem izaicinājumiem. Tādiem, kuros mana klātbūtne var palīdzēt. Galvenokārt - attīstīt talantus, lai varētu sasniegt augstus rezultātus. Nodomāju, ka Latvijas izlase varētu būt labs izaicinājums. Palīdzēja arī fakts, ka visnotaļ ātri izdevās nokļūt uz viena viļņa ar Viesturu. Esmu 56 gadus vecs, un tuvojos savas trenera karjeras finišam. Tagad atskatoties uz savu karjeru, kurā izdevies izcīnīt sešus čempiontitulus piecās līgās, saredzu kopainu, kāpēc mūsu komandas uzvarēja. Jo tajās bija krietni cilvēki. Nav svarīgi par kādu sfēru mēs runājam - hokeju vai biznesu, ja apkārt ir labi cilvēki, kas smagi strādā un ir godīgi, ir iespēja uzvarēt. Vairāk lasi "Sporta Avīze"

Vēlme un atdeve

Nav tā, ka esmu strādājis tikai ar komandām, kas katru sezonu cīnās par titulu, un nezinātu pieeju, lai palīdzētu tām, kuras vēl tikai veidojas par nopietnu spēku. 2002. gada sezonas vidū, kad pieņēmu Atlantas Thrashers piedāvājumu, komanda NHL apritē bija jau piecus gadus, bet joprojām saskārās ar grūtībām, un nespēja demonstrēt labu sniegumu. Taču ar laiku mums izdevās spēlēt arvien labāk un pirmo reizi kluba vēsturē iekļūt izslēgšanas spēlēs. Komanda ar katru sezonu cēlās uz augšu. Darīsim visu iespējamo, lai Latvijas izlasi pasaules čempionātam sagatavotu pēc iespējas labāk. Saliedēsim komandu, kārtīgi strādāsim, bet tajā pašā laikā izbaudīsim notiekošo. Vairāk lasi "Sporta Avīze".

Ierobežota izvēle nav spriedums

Tas nav nekāds noslēpums, ka Latvijai nav tik plašs spēlētāju resurss kā hokeja lielvalstīm, apzinos, ka mums nebūs simtiem spēlētāju, no kuriem izvēlēties labākos. Taču mēs pieliksim visas pūles, lai parādītu labāko sniegumu ar tiem, kas mums ir. Turklāt esmu pārliecības pilns, ka cilvēki var mainīties! Strādājot ar Avalanche, divus mēnešus trenēju Deilu Hanteru, kam tobrīd bija 40 gadu. Nekad neaizmirsīšu sezonas beigās, pēdējās komandas sapulces. Hanters piecēlās, pienāca man klāt un paspieda roku, teikdams: “Nedomāju, ka 40 gadu vecumā iemācīšos ko jaunu, bet es iemācījos. Paldies par to!” Biju pārsteigts, arī Žaks, jo Hanters bija izcils NHL spēlētājs. Tas ir viens no dzīviem piemēriem, kas apliecina - ja esi atvērts, tad neskatoties uz savu vecumu, vari pilnveidot sevi.Vairāk lasi "Sporta Avīze".