Otrdien Latvijas hokeja valstsvienības treniņnometnei uz ledus pievienojies U-20 izlases uzbrucējs Filips Gundars Buncis. Šo sezonu hokejists aizvada Ziemeļamerikas hokeja līgā (NAHL) Džonstaunas “Tomahawks” komandā, kur pilda kapteiņa pienākumus. Kā liecina statistika, viņš šajā klubā šosezon guvis 44 vārtus un veicis 25 rezultatīvas piespēles, vēsta Latvijas Hokeja federācijas maājaslapa.
“Pēc Amerikas laika vēl būtu gulējis,” tā savā pirmajā treniņā atzina Buncis, norādot, ka septiņu stundu starpība ir gana daudz. Taču viņš pirmdien laicīgi ielidojis, turklāt esot arī intensīvi treniņi, tā kā hokejists neredz problēmas ar laika adaptāciju. Buncis atklāja, ka treniņi izlases nometnē sākas jau plkst.8.15, tie ir intensīvi. “Neviens neguļ, viss notiek,” teica hokejists.
Pirmo reizi Bobu Hārtliju satiki U20 pasaules čempionātā Kanādā?
Jā, pasaules čempionātā Kanādā viņš mums pirms spēlēm pāris motivācijas runas pateica. Es ar viņu nedaudz parunājos, kā viņš redz hokeju, kā mums vajadzētu spēlēt, kā viņš redz lielo izlasi nākotnē. Šīs sarunas man deva iespēju viņu iepazīt.
Vai šīs uzrunas tev palīdzēja pasaules čempionātā?
Protams, viss ir pašam galvā. No viņa var ļoti daudz ko mācīties un jāņem viss ko vien var.
Pastāsti, kā sezonas laikā nokļuvi Latvijas izlases treniņnometnē.
No Latvijas Hokeja federācijas bija uzaicinājums uz treniņnometni, patrenēties, pabūt kopā ar izlasi. Parunājos ar treneri un kluba vadība deva atļauju. Viņi novērtēja un saprata cik liela iespēja ir būt kopā ar Latvijas izlasi un Bobu Hārtliju.
Tu esi savā komandā kapteinis, vai tev šī izvēle nebija grūta?
Viegla nebija. Bet komandas biedri saprata, ka tā ir liela iespēja. Turklāt komanda līgā atrodas labā situācijā, labā fiziskā formā. Domāju, ka viņi arī bez manis varēs labi pacīnīties.
Cik ilgi tu plāno būtu Latvijā un piedalīties izlases treniņos?
Kopā ar Latvijas izlasi plānoju būt līdz aprīļa sākumam, tad došos atpakaļ uz ASV, kur klubam paredzētas izslēgšanas spēles.
Šogad tiki iekļauts NAHL Zvaigžņu spēlē, kurā piedalījās arī Ēriks Žohovs, Gvido Jansons un treneris Kārlis Zirnis.
Vienmēr ir prieks satikt latviešus un parunāt. Bijām komandām ar Gvido Jansonu. Labākais ir tas, ka tā nav klasiskā zvaigžņu spēle. Visi spēlētāji atstrādāja katru maiņu, jo spēles vēro skauti no NHL un universitāšu komandām. Tā ir liela skatuve, kur var sevi parādīt, tādējādi radot karjeras iespējas nākamajiem gadiem.