Kad kāda no hokeja izlasēm pasaules ledus laukumu apritē atrodas jau vairāk kā pārdesmit gadus, ir viegli izvilkt vidējo aritmētisko, lai izsecinātu, ka viens vai otrs rezultāts bijis loģisks vai gluži pretēji - neloģisks.
Šoreiz būs stāsts par Latvijas uz Vācijas savstarpējām attiecībām pēc tam, kad mūsējie 1997. gadā atgriezās pasaules čempionātu spēcīgāko grupā un pie šī zara turas līdz pat šai dienai. Debija elitē bija laiks, kad Latvijas izlasē spēlēja arī tagadējais izlases galvenais treneris Aleksandrs Beļavskis un kurš gan cits, ja ne viņš ļoti labi atceras, kas notika 1997. gadā Tamperē un gadu vēlāk Bāzelē. Toreiz latvieši jeb Latvijas izlasē spēlējošie hokejisti iznīcināja visu Vācijas hokeju. It īpaši Bāzelē, kad vāciešiem pārbraucām pāri ar 8:0. Pēc gada Bāzelē bijām mazliet pieklājīgāki un iemetām par trim ripām mazāk, taču arī 5:0 no šodienas skata punkta izklausās neticami un graujoši. Kas tālāk?
Tālāk abu valstu attiecībās iestājās paliela pauze un tikai 2002. gadā bija jauns randiņš. Šoreiz krietni augstākā līmenī - olimpiskajā Soltleiksitijā. Uzvarējuši austriešus (4:2), nospēlējuši neizšķirti (6:6) ar Slovākiju, Latvija bija ieskrējusies lai iekļūtu nākamajā kārtā. Un, kā tu neieskriesies, ja trešais pretinieks pirmajā posmā bija toreiz par Latvijas hokeja klientu dēvētā Vācija! Tas nekas, kas vācieši jau bija vinnējuši slovākus (3:0) un austriešus (3:2), tik un tā viņus neviens par nopietniem pretiniekiem tobrīd vēl neuzskatīja. Kas notika? Tobrīd likās, ka iestājies pasaules gals - zaudējums ar 1:4. Tāpat kā 8:0 un 5:0, arī šo 1:4 ļoti labi atceras Beļavskis, jo arī šīs spēles dalībnieks viņš bija. Vairs neatceros, vai tas bija Kerčs, Maticis, Fanduļs vai kāds cits (noteikti ne Beļavskis), taču toreiz žurnālistiem tika pamesta ēsma - ja ar vāciešiem būtu jāspēlē vēl desmit spēles, deviņas uzvarētu mēs. Iespējams, ka teicējis bija domājis, ka šīs desmit spēles būtu aizvadāmas kaut nākamajās desmit dienās pēc kārtas, taču tā dzīvē nenotiek
Dienu un reižu skaitītājs bija ieslēgts un tas tiek darīts līdz pat šai dienai. Loģiski, ka Latvijas izlasē no tā sastāva nekas pāri nav palicis, arī no Vācija nē, taču tas netraucē saskaitīt Latvijas un Vācijas izlašu spēles kopš Soltleiksitijas notikumiem. Līdz desmitajai spēlei vēl nedaudz jāpaciešas, taču piektdienas vakarā Prāgā kopš 2002. gada oficiālajos turnīros esam tikušies vēl septiņas reizes un tagad katrs pats var izdarīt secinājumus, kas un kā abās hokeja valstīs darīts pareizi un, kas pilnīgi šķērsām.
2002. gada PČ (arī pārējās spēles aizvadītas pasaules čempionātos) Karlstadē - 2:3. Neliels komentārs. Šajā zaudējumā vēl bija padaudz spēlētāju no olimpiskā sastāva. 2004. gadā Prāgā - 1:1. 2008. gadā Halifaksā - 3:5. 2012. gadā Stokholmā - 3:2. 2013. gadā Helsinkos - 0:3. 2014. gadā Minskā - 2:3. 2015. gadā Prāgā - 1:2. Lai nebūtu jāskaita, tad Latvija uzvarējusi tikai vienu spēli, vienreiz fiksēts neizšķirts, pārējās spēlēs (5) - zaudēts.