Latvija pret Čehiju. Papildinājums kolekcijai
Tiekot pie pasaules čempionātu rekordlielas klātienes skatītāju auditorijas (spēli noskatījās vairāk kā 17 000 skatītāju), Latvijas izlase kaunā nekrita. Lai arī zaudēja, taču laiku pa laikam pamanījās paskaitīt pašam Jaromīram Jāgram ribas un vārtu priekšā uztaisīt čehu olu kulteni.
Latvijas izlasei šis ir jau 19. elites pasaules čempionāts un kas tik šajos gados nav piedzīvots un pārdzīvots. Protams, ka statistika pasaka priekšā, ka zaudējumu bijis krietni vairāk par uzvarām, taču arī teju katrā zaudējumā var atrast kaut ko skaistu un nākotnei noderīgu. Šajos daudzajos gados veidoti visvisādi topi un rangi un pēc zaudējuma čehiem viens no šādiem topiem ir papildināts ar jaunu ierakstu. Kuru vietu tas ieņem, tas ir pavisam cits stāsts. Pavisam noteikti, ne pirmo, bet vieta sešiniekā varbūt arī atrastos.
Vēl pavisam nesen, pirms nedaudz vairāk kā gada, Teds Nolans no Latvijas izlases atvadījās ar olimpisko zaudējumu Kanādai. Kā teiktu Ostaps Benders, lai kāds man met ar akmeni, ja Kisa Vorobjaņinovs nav maļčiks. Analoģija ar Latvijas zaudējumu Kanādai - lai kāds mani nomētā ar ķieģeļiem, ja latvieši šajā spēlē nebūtu pelnījusi aplausus! Par zaudējumiem reti kāds tiek slavināts un godā celts... Šī spēle ar Kanādu ir iekļauta subjektīvi neoficiālajā Latvijas izlases skaisto zaudējumu rangā? Kas par murgu? Kā var skaisti zaudēt? Zaudējums ir un paliek zaudējums... Lai labāk izprastu atšķirību starp skaistu zaudējumu un pamatīgu noraušanos pa muti, atliek salīdzināt divas spēles. To pašu olimpisko zaudējumu Kanādai un vēl vienu citu zaudējumu tai pašai Kanādai. 2006. gada pasaules čempionāta 0:11 zāģi savā laukumā. Ir atšķirība? Ir, un kāda vēl ir...
Zaudējums čehiem nebija tik skaists, vai kā kāds cits šī topa pirmā trijnieka zaudējums... Lai zaudējumu nosauktu par skaistu, daudz nevajag. Pietiek ar pretinieka nerespektēšanu (Jāgrs), ar cīņu par katru laukuma kvadrātcentimetru un vēlams, arī kādu intrigu. Arī nekaunība tiek augstu vērtēta. Vai bija intriga? Bija. Ja pret čehiem esam pat pa divi lāgi vadībā (1:0, 2:1), tad šāds rezultāts kaut uz mirkli ļāva justies pieskaitītiem pie pasaules hokeja lielvalstu pulka. Labi, Jāgrs savu golu iemeta, taču vajadzīgajos brīžos viņš tika paņemts ij pie rīkles, ij uz ledus nogāzts, ij pa laikam arī apmales ar viņu noslaucītas. Vai mūsējie cīnījās? Protams, savādāk disciplināro noraidījumu par sitienu starp kājām nesaņemtu Kristaps Sotnieks. Tīšām vai netīšām, tas ir cits jautājums, bet Soča parādīja, ka viņam atrodoties savu vārtu priekšā, katram čeham šis apciemojums var beigties līdzīgi.
Protams, bija arī kļūdas, taču meistarības līmenis Latvijas izlasei ir tāds, kāds tas ir. Pārmest Masaļskim četras norītas ripas? Pirmajā golā pat atkārtojumā bija jāpiepūlas lai saskatītu ripas lidojumu. Masaļska priekšā atradās teju visi laukumā esošie spēlētāji un eju nu šādā mežā atrodi mazo kaučuka gabaliņu. Nu jā, otrais gols bija klasisks - metiens virs Masaļska pleciem. Šādās reizēs ļoti noder augumā brangāki vārtsargi, kuri pat atrodoties uz ceļiem, ar pleciem piesedz vārtu augšu. Edgara auguma parametri ir tādi, kādi tie ir... Un pretinieks šo trūkumu izmanto itin regulāri. Pārēji goli... Ja ripa gar degunu kustās ātrāk par Prāgas - Ostravas ātrvilcienu, glābējs nebūs nedz čehu leģenda Hašeks, nedz latviešu hokeja simbols Irbe.
Pirmajās divās spēlēs piedzīvoti divi zaudējumi. Svētdiena izlasei ir brīva, bet pirmdien spēle ar pārjūras kaimiņiem zviedriem. Iespējams, ka skaisto zaudējumu saraksts tiks papildināts vēl ar vienu, taču esmu pārliecināts, ka līdzjutēji šajā situācijā labprātāk citētu basketbola klasiķi Armandu Krauliņu: labāk nesmuka uzvara nevis skaists zaudējums.