Ko sastrādājis Nolans?

Ēriks Strauss schedule22.mai 2014

Latvijas izlase pabeigusi kārtējo pasaules čempionātu. Pabeigusi kā visus iepriekšējos septiņpadsmit – kaut kur ap desmito vietu (šogad – 11. vieta). Līdz ar spēli pret Šveici tika pielikts punkts galvenā trenera Teda Nolana gaitām Latvijas izlasē, un ir īstais laiks, lai bez emocijām pārskatītu viņa atstāto darbalauku.

Trīs gadu laikā, kopš izlasi vada Teds Nolans, no izlases nometnes puses skan apmierinoša murdoņa – komandas iekšējais noskaņojums un kaujas spējas gars esot sasniedzis teju visaugstāko atzīmi, kāds vien hokejā ir iespējams. Gan paši spēlētāji, gan Nolanam tuvu stāvoši ļaudis nepārtraukti kultivēja mītu, ka kanādieša darba metodes krasi atšķiras no viņa priekšgājējiem un viņa spēles noteikumus labprāt pieņēmuši arī paši hokejisti. Proti, tie hokejisti, kuri gribēja pakļauties viņa darba kārtībai. Emocionālais un pozitīvisma fons ap izlasi tik tiešām bija izveidots maksimāli tīkams... Neatkarīgi no laukumā parādītās spēles, no uz tablo redzamā rezultāta, no spēlētāju sastāva, galvenais treneris pat reizēs, kad viens pēc otra dažādu iemeslu dēļ atbira izlasei derīgie spēlētāji, prata iekost mēlē un nevienu publisku negānīt. Spēlēšana vai nespēlēšana esot katra cilvēka personiskā izvēle, cīņa ar savu sirdsapziņu, un ir jāstrādā ar to materiālu, kāds atrodas viņa rīcībā. Pareiza pieeja, un šo prātulu derētu iegaumēt daudziem sporta funkcionāriem (ne tikai), kuriem visu laiku patīk gausties par iztrūkstošajiem miljoniem utt. Nolanam tik tiešām izdevās emocionāli pacelt izlasi jaunā un acij tīkamā līmenī, pat tik augstā, ka katrs zaudējums tika pasniegts kā uzvara un līdzjutēji šo pēczaudējumu vārdu spēli ir pieņēmuši. Sabiedrība ir pieradināta, ka līdz ar zaudējumu dzīve nav beigusies, vajag tikai visu pareizi pasniegt, izvēlēties pareizo ietinamo papīru, un lieta darīta. Bet, kā zināms, tad nevienā sporta veidā, arī hokejā, par emocionalitāti, par pašatdevi, par lauztajiem kauliem, par zilumiem, par skaistu izpildījumu punkti netiek doti... Atmetam emocijas, bet uz lietām paskatāmies racionāli, apskatām visus rezultātus, kas sastrādāti Nolana laikā, redzam sausu statistiku, un, kā zināms, tad cipari ir bez emocijām un tie nekad nemelo. Grozies, uz kuriem sāniem gribi, bet galvenais darba kvalitātes rādītājs bijis, ir un būs REZULTĀTS, un Nolana atstātais rezultātu mantojums nav ne labāks, ne sliktāks par viņa priekšgājējiem.

Kopā ar kanādiešu speciālistu spēlēts trīs pasaules čempionātos un labākais rezultāts tika sasniegts 2012. gadā Stokholmā – 10. vieta. Nākamajos divos čempionātos viena vieta zemāk. Ar izlasi strādājuši vēl divi ārzemju speciālisti, un viņu iespētais bijis līdzīgs vai maķenīt labāks. Ar Kurtu Lindstrēmu 2004. gadā Prāgā spēlējām ceturtdaļfinālā (pārējos divos turnīros – 9. vieta), bet Pjotra Vorobjova vienīgajā čempionātā 2006. gadā Rīgā – 10. vieta. Ikviens pašmāju speciālists kaut vienā čempionātā izcīnījis augstākas vietas. Pašā pirmajā čempionātā 1997. gadā Leonīdam Beresņevam 7. vieta, Haraldam Vasiļjevam 2000. gadā – ceturtdaļfināls (8. vieta), arī Oļegam Znarokam vienā čempionātā izdevās trāpīt ceturtdaļfinālā (2009. gadā Bernē 7. vieta). Visiem vietējiem kadriem bijis pa turnīram, kurā balansēts uz izkrišanas robežas... Tāpat Nolans izdarījis tieši to pašu, ko savulaik Vasiļjevs (2002), Beresņevs (2006) un Znaroks (2010), – kvalificējās olimpiskajam turnīram. Pašā olimpiādē Nolans sasniedzis augstāko vietu Latvijai – Sočos viņam 8. vieta, kurai pietika ar vienu uzvaru piecās spēlēs. 2002. gadā Lindstrēma izlase četrās spēlēs zaudēja tikai vienu maču, bet kopējā rangā ieņēma 9. vietu. Beresņevam 2006. gadā Turīnā 10. vieta (viens neizšķirts piecās spēlēs), bet 2010. gadā Znarokam 12. vieta (zaudējumi visās četrās spēlēs).

Latvijas izlase pasaules čempionātos

1997 7. vieta Leonīds Beresņevs

1998 9. vieta Leonīds Beresņevs

1999 11. vieta Leonīds Beresņevs

2000 8. vieta Haralds Vasiļjevs

2001 13. vieta Haralds Vasiļjevs

2002 11. vieta Kurts Lindstrēms

2003 9. vieta Kurts Lindstrēms

2004 7. vieta Kurts Lindstrēms

2005 9. vieta Leonīds Beresņevs

2006 10. vieta Pjotrs Vorobjovs

2007 13. vieta Oļegs Znaroks