Kurš ir valsts labākais basketbolists?
Kā kopš 2012. gada pieņemts, arī šogad Latvijas Basketbola savienība veic aptauju par aizvadītā gada labākajiem basketbolistiem un basketbolistēm, labākajiem treneriem un vēl citiem labākajiem citās kategorijās. Kā ierasts, katrā no nominācijām tiek piedāvātas sešas kandidatūras, no kurām jāizvēlas labākais. Viegli nebūs, jo nevienam no izvirzītajiem kandidātiem aizvadītā sezona nebija tik spoža, lai nešauboties viņu ieceltu labākā (-s) kārtā. Ko aizvadītajā sezonā izdarījuši izvirzītie kandidāti?
Jānis Strēlnieks. Aizvadītajā sezonā un arī gadu iepriekš pārstāvēja Eiropas basketbola smagsvaru Pireju Olympiacos. Tiesa, tieši viņa laikā no šīs komandas pāri bija palicis tikai nosaukums. Cerētā pirmā saspēles vadītāja vieta nebija viņam domāta, taču kā otrais savu iespēju izmantoja. Tiesa, līdz brīdim, kad Jānis devās palīgā Latvijas izlasei un Pirejās atgriezās kā Deivida Blata lielākais nedraugs. Būtībā sevis nežēlošana Latvijas izlases labā arī ir vienīgais nopietnais iemesls, kāpēc Strēlniekam jābūt labākajam.
Dairis Bertāns. Sezonu aizvadīja Eirolīgas komandā no Milānas, kur naudas kā spaļu, taču prāta tik, cik melns aiz naga. Tas par komandas galveno treneri, kura rokās bija ieliktas spēcīgas kārtis, arī latvietis Bertāns, taču pietrūka saprašanas, kā tās izmantot. Izlases kontekstā piedalījās bēdīgi slavenajā kaujā Podgoricā par ceļazīmi uz pasaules čempionātu. Mača izskaņā būtu iemetis trejaci, kļūtu par varoni, taču neiemeta un kļuva par grēkāzi. Labākais Latvijā? Par ko?
Dāvis Bertāns. Trešais gads NBA, trešais gads Sanantonio Spurs. Trešajā gadā it kā vajadzēja kļūt par stabilu rotācijas spēlētāju, taču bija sajūta, ka Dāvis laukumā tiek tikai tad, kad nav kam spēlēt. Lai arī vēl tagad Sanantonio žēlojas par to, ka viņš vairs nav komandā, pavasarī vieglu roku viņš tika aizmainīts uz Vašingtonas Wizards. Par ko dēvēt Dāvi par labāko aizvadītajā gadā īsti nav iemesla.
Jānis Timma. Pirms pievienošanās Olympiacos Timma pārstāvēja Baskonia, kas arī spēlēja Eirolīgā. Timmas liktenis abās komandās bija līdzīgs - treneri tā arī nespēja atrast viņa vietu un lomu laukumā. Tikai sezonas izskaņā, kad Timma pārcēlās uz Maskavas apgabala Khimki, lietuviešu speciālists Rims Kurtinaitis deva latviešu puikam brīvu vaļu, un Timma viņu nepievīla. Arī šīs sezonas ievadā Timma Khimki sastāvā jūtas atbrīvotāks un līdz ar to arī lietderīgāks, taču vai tas ir iemesls kļūt par gada labāko spēlētāju Latvijā?
Rodions Kurucs. No Barcelona tālākā rezervistu soliņa uzreiz uz NBA un uzreiz uz vietu starta piecniekā. Noteikti nebija Bruklinas Nets vilcējspēks, taču no debitanta tas arī netika gaidīts. Toties pārliecinoši izkārtoja sev vietu sastāvā visas sezonas garumā. Teorētiski reāls kandidāts uz gada spēlētāja godu, taču iepriekšējo gadu negatīvais fons ar un ap nacionālo izlasi kaut kā liek aizdomāties par to.
Rihards Lomažs. Apvienotā Latvijas un Igaunijas čempionāta uzvarētājs un finālu vērtīgākais spēlētājs. Vasarā noslēgts līgums ar Francijas klubu ASVEL Villeurbanne, un tas nozīmē, ka Lomžam ir atvērtas durvis uz Eirolīgu. Arī Latvijas izlasei devās palīgā, kad bija nepieciešams. Labs piemērs tiem, kuri Latvijas basketbola laukumus pamet agrā jaunībā, ka arī Latvijā var izaugt vismaz līdz Eirolīgas līmenim. Izskatās, reālākais kandidāts saukties par labāko spēlētāju valstī.
Aija Brumermane-Klakocka. Atgriešanās lielajā basketbolā aizritēja gana sekmīgi. It īpaši pārstāvot TTT Eirolīgā. Eiropas čempionāta finālturnīrā? Vairs ne tik sekmīgi kā klubā. Ja balva jāpiešķir par ilggadību basketbolā, tad jā, tad Aija ir reālākā pretendente uz šo balvu.
Anete Šteinberga. Ja kandidātu lokā ir iekļauta arī Šteinberga, tas tikai norāda uz sieviešu basketbola apcirkņu bēdīgo stāvokli. Vienalga, kādu iemeslu dēļ, ja spēlētāja ir atteikusies spēlēt Latvijas izlasē Eiropas čempionāta finālturnīrā, tad būtu tikai loģiski, ja šogad aptauja iztiktu bez viņas. Nekā personīga.
Kate Krēsliņa. Līdzīgi kā pārējām nominantēm, arī Krēsliņas varēšanas mēraukla ir spēlēšana TTT Eirolīgā, kurā izdevās iekļūt izslēgšanas spēlēs. Savukārt par nacionālo izlasi ir tas pats stāsts, kas par pārējām - nekā atmiņā paliekoša.
Ieva Pulvere. Uz vispārējā pretendentu nabadzības fona ir pilnīgi vienalga, vai starp kandidātēm ir Pulvere vai kāda cita spēlētāja. Ievas sniegumā noteikti var atrast pa kādai spīdošai epizodei, taču ne ilgākā laika posmā. Gan Eirolīgā, gan Eiropas čempionātā.
Kristīne Vītola. Būs ļoti jāpacenšas sevi pārliecināt, ka tieši Vītola ir labākā basketboliste. Nenoliedzami, ka TTT sastāvā aizvadīja labu Eirolīgas sezonu, taču atvērties nacionālajā izlasē traucēja Eiropas čempionāta ievadā gūtais savainojums.
Elīna Dikeulaku. Sieviešu basketbolā aizvadītajā gadā viss tiek mērīts ar Eiropas čempionāta olekti. Elīnas lielākais devums - finālturnīrā bija vienīgā saspēles veidotāja izlasē. Kamēr bija svaigums kājās un prātā, tikām Dikeulaku devums bija ļoti jūtams, bet līdzko pretinieces viņu ierobežoja, viņas pienesums vairs nebija tik jūtams.
Jānis Gailītis un Roberts Štelmahers. Teorētiski vajadzētu būt tā, ka labākais treneris tiek meklēts starp šīm divām kandidatūrām. Katrs no viņiem šo to ir vinnējuši. Štelmahers kopā ar BK Ventspils kļuva par pirmajiem Latvijas un Igaunijas apvienotā turnīra čempioniem, bet Gailītis LBL finālā bez variantiem apspēlēja… ventspilniekus ar Štelmaheru priekšgalā. Kurš tituls vērtīgāks?
Artūrs Visockis-Rubenis. Ja LBL čempionāta bronzas medaļas un Latvijas/Igaunijas apvienotā čempionāta Final'4 ir gana spēcīgs arguments nokļūt starp nominantiem, lai tā būtu.
Mārtiņš Zībarts. Ja kopā ar TTT iekļūšana Eirolīgas izslēgšanas spēļu turnīrā ir ar plusa zīmi, tad nesekmīgais starts Eiropas čempionātā attālina Zībartu no izredzēm saukties par gada labāko treneri.
Gundars Vētra. Ja vajadzēja aizpildīt visas sešas nominantu vietas un nebija reālu pretendentu, tad kaut kas bija jāizdomā, un izdomāja. Vētram vairāk piestāvētu nominēties uz Polijas labākā trenera godiem, jo aizvadītajā sezonā kopā ar Arka izcīnītas šīs valsts bronzas medaļas.
Ainārs Čukste. Aizvadīto vasaru jaunatnes basketbolā savā ziņā var nosaukt par baigo vasaru, un uz šī fona U18 meiteņu izlases septītā vieta Eiropā ir kā sasniegums, un tas notika Aināra Čukstes virsvadībā.