EČ BASKETBOLĀ SIEVIETĒM: par Eiropas zeltu un olimpisko Tokiju
Jau rīt Rīgā un divās Serbijas pilsētās sāksies kārtējais Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, un kārtējo reizi finālturnīrā spēlēs arī Latvijas izlase. Līdz šim katram čempionātam bija arī pievienotā vērtība. Pirms diviem gadiem tās bija ceļazīmes uz pasaules čempionātu, bet šogad papildu motivāciju dos iespēja nokļūt olimpiskajā Tokijā.
Pirms diviem gadiem. 2019. gada Eiropas čempionāta rīkotājas kļuva zināmas 2017. gada 24. jūnijā Prāgā. Gribētāju rīkot šo čempionātu bija gana daudz. Serbija un Krievija bija gatavas rīkot gan apakšgrupu spēles, gan izšķirošos mačus, bet Latvija un Izraēla izrādīja interesi par priekšsacīkstēm. Laika gaitā Izraēla atsauca savu kandidatūru, bet par uzvarētājām tika nosauktas Serbija un Latvija.
Serbija un Latvija. Serbijai tika galvenā loma šajā čempionātā. Zrenjaņinā un Nišā notiks C un D apakšgrupu spēles, bet Belgradā notiks izšķirošās cīņas, sākot no ceturtdaļfināla. Rīgā tiks aizvadītas A un B apakšgrupu spēles, kā arī divas astotdaļfināla cīņas.
Otro reizi. Tiesības rīkot Eiropas čempionātu Latvija iegūst jau otro reizi. Pirmā bija 2009. gadā, kad Latvijā notika viss čempionāts. Serbija kā neatkarīga valsts čempionātu rīko pirmo reizi, taču 1954. un 1980. gadā čempionāts notika Dienvidslāvijā.
Izloze. 2018. gada 12. decembrī Belgradā notikušajā izlozē visas 16 finālturnīra dalībnieces tika salozētas pa četrām katrā. A grupa: Latvija, Lielbritānija, Ukraina, Spānija; B grupa: Zviedrija, Francija, Čehija, Melnkalne; C grupa: Ungārija, Turcija, Itālija, Slovēnija; D grupa: Baltkrievija, Beļģija, Serbija, Krievija.
Septiņas čempiones. Starp 16 finālturnīra komandām šogad nav nevienas debitantes, un četrpadsmit no šā gada izlasēm spēlēja arī 2017. gada čempionātā. Pirms diviem gadiem nespēlēja tikai Zviedrija un Lielbritānija. Septiņas no šā gada dalībniecēm agrākajos gados kļuvušas par Eiropas čempionēm. Titulētākās ir Spānijas un Krievijas izlases, kuras savulaik par Eiropas čempionēm kļuvušas trīs reizes. Spānija 1993., 2013. un 2017. gadā, bet Krievija - 2003., 2007. un 2011. gadā. Divi zelti ir Francijai (2001., 2009.), pa vienam Serbijai (2015.), Čehijai (2005.), Itālijai (1938.) un Ukrainai (1995.). Ungārijas izlase divas reizes kļuvusi par vicečempioni (1950., 1956.), bet Turcija vienu reizi (2011.). Bronzas medaļas izcīnījušas Baltkrievija (2007.) un Beļģija (2017.).
Četras. Līdzšinējos 36 čempionātos bijuši tikai četri gadījumi, kad par Eiropas čempioni kļūst rīkotājas valsts nacionālā izlase. Pirmais čempionāts notika 1938. gadā Itālijā, un jau pašā pirmajā turnīrā zelts tika mājiniecēm. 1952. gadā to pašu atkārtoja PSRS izlase, bet līdz nākamajiem līdzīgajiem gadījumiem bija jāgaida teju pusgadsimts. 1999. gada čempionāts notika Polijā, un tieši savā čempionātā polietes pirmo un pēdējo reizi kļuva par čempionēm. Šis čempionāts bija īpašs arī ar to, ka pirmo reizi finālturnīrā spēlēja Latvijas izlase. Pēdējā reize, kad zelts ticis mājinieču izlasei, bija 2001. gadā, kad čempionu godā tika Francijas izlase.
20 medaļnieces. Kopš tiek rīkoti Eiropas čempionāti, medaļas izcīnījušas 20 valstu izlases. Pašos pirmsākumos bija nomācoša PSRS izlases dominance, kura laika posmā no 1950. līdz 1991. gadam 21 reizi kļuva par Eiropas čempioni. Tikai vienā gadā (1958.) Bulgārijas izlase izjauca šo garlaicību. Kopumā PSRS basketbolistēm 22 medaļas - 21 zelts un viens sudrabs. Starp medaļām bagātākajām izlasēm ir vēl viena bijusī valsts - Čehoslovākija, kura savā pastāvēšanas laikā izcīnījusi 15 godalgas. Tiesa, ne reizi nekļūstot par čempioni (7 sudrabi un 8 bronzas). Savulaik desmit godalgas izcīnījusi Bulgārija - viens zelts, pieci sudrabi un četras bronzas. Pēdējo reizi 1993. gadā (bronza), bet kopš 1995. gada bulgārietes līdz finālturnīram tā arī nav tikušas ne reizi. Pēdējos gados modi sieviešu basketbolā diktējusi Spānija, kura medaļas izcīnījusi pēdējos deviņos turnīros - astoņas godalgas. Kopā spānietēm trīs zelti, viens sudrabs un piecas bronzas. Deviņas godalgas arī Francijai, kura medaļas izcīnījusi pēdējos piecos čempionātos - divi zelti, seši sudrabi un viena bronza. Lai kā mums tas nepatiktu, arī sieviešu basketbolā mums priekšā ir Lietuva, kura 1997. gadā kļuva par čempioni, bet 1938. gadā izcīnīja sudrabu. Latvijai augstākā vieta ir ceturtā (2007. gadā).
Izspēles kārtība. Četrās apakšgrupās komandas aizvadīs viena apļa turnīru. Pirmo vietu ieguvējas automātiski kvalificēsies ceturtdaļfināliem, bet otro un trešo vietu ieguvējas aizvadīs astotdaļfināla spēles par tiesībām spēlēt ceturtdaļfinālā. Rīgā tiks aizvadītas divas astotdaļfināla spēles, bet Serbijā - vēl divas. Sākot ar ceturtdaļfināliem, visas spēles tiks aizvadītas Belgradā. Apakšgrupu pēdējās vietās palikušajām komandām čempionāts būs beidzies.
Kā tikt uz Tokiju? Eiropas čempionātā netiks dalīta neviena tiešā ceļazīme uz olimpisko Tokiju, bet gan ceļazīmes uz olimpisko kvalifikācijas turnīru nākamajā gadā, un šīs tiesības iegūs šā gada sešas labākās komandas. Kā tas izskatīsies dzīvē? Pavisam vienkārši. Iekļūstot pusfinālā, būs arī iespēja turpināt ceļu uz Tokiju. Cīņa par atlikušajām divām ceļazīmēm būs vēl skarbāka. Vispirms būs jāuzvar mazais pusfināls par 5. līdz 8. vietu, un tad to uzvarētājas pievienosies tobrīd jau zināmajām četrām potenciālajām olimpietēm. Tieši šādā veidā Latvijas izlase kvalificējās 2008. gada spēlēm Pekinā.
