Par vietu Eiropas basketbola elitē: Bērziņa jumts pār Slovēniju

REKORDISTS. Piecas reizes bloķējot metienus, Kaspars Bērziņš kļuvis par Eiropas čempionātu finālturnīru rekordistu Latvijas izlasē šajā jomā © f64

Iespējams, ka sestdien Latvijas izlase aizvadīja vienu no pēdējās desmitgades saturīgākajām spēlēm ar loģisku tās iznākumu – ar drošu uzvaru pār Slovēniju, kas garantēja iekļūšanu 2015. gada Eiropas čempionāta labāko astoņu komandu vidū un ceturtdaļfināla spēli ar mājinieci Franciju.

Tikai tagad, kad ir uzvarēta Slovēnija, tā pa īstam varam novērtēt grupu turnīra izcīnītās otrās vietas vērtību. Protams, ceturtdienas vēlā vakarā Arēnā Rīga notikumi risinājās ar pamatīgu lietuviešu un čehu staigāšanu pa latviešu basketbolistu nervu stīgām. Šajā D grupas spēlē mums kā gaiss bija nepieciešams lietuviešu panākums. Tāpat kā čehi vēlējās uz sava zoba uzlikt leišus, jo arī viņiem bija skaidrāks par skaidru, ka ir milzīga atšķirība 1/8 finālā spēlēt pret Slovēniju vai Horvātiju. Tikai pagarinājumā lietuvieši izcīnīja viņiem un vairāk jau latviešiem tik vajadzīgo uzvaru, kas nozīmēja, ka pirmajā play off kārtā nosacīti ērtākais pretinieks ticis mums, bet čehiem būs jātiekas ar zeltu kārojošo Horvātiju. Savukārt Lietuvai pretiniekos tika neprognozējamā Gruzija. Ar šādiem notikumiem komandas atvadījās no Rīgas un vienā līgumreisā devās uz finālturnīra izšķirošo notikumu vietu Lilli.

Tieši Latvijas un Slovēnijas spēle bija pirmā 27 000 skatītāju ietilpīgajā Lilles hallē. Protams, 100% apmeklējumu pusdienas laikā bija veltīgi gaidīt, taču protokolā ir ierakstīti 10 023 interesenti, kas ir teju tikpat, cik uz Latvijas un Lietuvas spēli Rīgā. Toties abās vakara spēlēs viens pēc otra krita Eiropas basketbola apmeklētības rekordi. Vispirms Spānijas un Polijas spēlē (21 302) krita Eiropas čempionātu apmeklētības rekords, bet Francijas un Turcijas mačā jau visa Eiropas basketbola rekords (26 135). Iespējams, ka otrdien kritīs vēl viens apmeklētības rekords, jo hallē ir 27 000 skatītāju vietu un šī iespējamā rekorda tiešā līdzautore var būt arī Latvijas izlase.

Parasti pirms līdzīgiem mačiem, kāds bija Latvija pret Slovēniju, vajadzēja būt kaut nelielam, taču stresiņam. Ne tikai pašiem spēlētājiem, bet arī malā palikušajiem, taču nez kāpēc šoreiz nebija ne mazākā kreņķa. Kad iesākās šī spēle, izgaisa arī šis ne mazākais kreņķis, un ar katru nākamo spēles epizodi, ar katru nākamo gūto vai pat zaudēto punktu iekšējais miers pārvērtās par pārliecinošām sajūtām par to, kurš uzvarēs šo maču. Futbolā Vācijas izlase bieži vien tiek salīdzināta ar mašīnu, kura iesāk braukt un vienā ritmā ar smaidu sejā aizbrauc tālu, tālu no jebkura pretinieka. Šis salīdzinājums ir vietā, jo fričiem ir labi attīstīta auto ražošana un BMW tik tiešām ir jaudīgs braucamais. Latvijai kādreiz bija sagrabējuši rafiņi, taču tas nenozīmē, ka latvieši nemāk braukt. Vismaz uz Slovēnijas izlases fona izskatījāmies kā lielceļa karaļi, un visa mača gaitā tikai asākajos līkumos kāja tika noņemta no gāzes pedāļa. Pat tajā vienīgajā reizē, kad slovēņi ieguva nieka trīs punktu pārsvaru, latvieši turējās drošā attālumā no grāvjiem un stūri neizlaida no rokām.

Uzvara pār Slovēniju nozīmē atgriešanos tur, kur jaunāko laiku vēsturē esam bijuši tikai vienu reizi – 1/4 finālā. Kā 2001. gadā Turcijā, kur arī pa ceļam uz astoņu labāko komandu sabiedrību malā tika pastumta Slovēnija.

Ainars Bagatskis, Latvijas izlases galvenais treneris:

– Nekas vēl nav beidzies – izbaudīsim prieka mirkli un gatavosimies nākamajai cīņai. Pirms spēles abu komandu izredzes vērtēju kā aptuveni līdzīgas. Bija skaidrs, ka uzvarētāju izšķirs ne tik daudz taktikas nianses, cik kaujinieciskais gars, spēja saglabāt koncentrēšanos pēc iespējas ilgākā laika posma, basketbola «sīkumu» izpildes kvalitāte. Arī veiksmes palīdzība. Jau no pirmās minūtes gandrīz visu laiku bijām vadībā un kontrolējām spēles gaitu. Slovēnijas komandā visbīstamākā ir ārējā līnija, un aizsardzībā bija plāns, kā to piebremzēt. Izvēlētais aizsardzības veids radīja pretiniekiem zināmu diskomfortu. Piedevām pašiem izdevās ļoti pacietīgi nospēlēt uzbrukumā, sameklējot iespējas brīviem metieniem. Spēles beigās izšķiroša nozīme bija nerviem, un mūsu komandai tie izrādījās pietiekami stipri. Iespējams, neveiksmes pārbaudes spēļu galotnēs bija kaut ko iemācījušas. Dzīve un basketbols sagādā iespējas, kuras jāprot izmantot. Manai pieredzei 2001. gadā, kad pats spēlēju Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā, nav ielas nozīmes, jo katra situācija ir savādāka. Protams, tagad ir laimes sajūta un gandarījums par to, ka piecu gadu garumā veiktais darbs, veidojot šo komandu, devis labus rezultātus. Priecē tas, ka spēlētāji pat šādā brīdī visi kā viens uzsver: nekas vēl nav beidzies, turnīrs turpinās.

***

Eiropas čempionāts basketbolā.

Grupu turnīrs

A grupa. Bosnija un Somija 59:88. Polija un Izraēla 73:75. Krievija un Francija 67:74. Somija un Polija 65:78. Bosnija un Krievija 61:81. Izraēla un Francija 61:86.

Francija 5 5 0 407:335 10

Izraēla 5 3 2 375:384 8

Polija 5 3 2 367:352 8

Somija 5 2 3 387:392 7

Krievija 5 1 4 379:374 6

Bosnija 5 1 4 324:402 6

B grupa. Serbija un Islande 93:64. Vācija un Turcija 75:80. Spānija un Itālija 98:105. Turcija un Serbija 72:91. Itālija un Vācija 89:82 (OT). Islande un Spānija 73:99. Serbija un Itālija 101:82. Vācija un Spānija 76:77. Turcija un Islande 111:102 (OT).

Serbija 5 5 0 433:354 10

Spānija 5 3 2 448:411 8

Itālija 5 3 2 434:434 8

Turcija 5 3 2 429:459 8

Vācija 5 1 4 370:379 6

Islande 5 0 5 368:445 5

C grupa. Gruzija un Horvātija 71:58. Grieķija un Nīderlande 68:65.

Grieķija 5 5 0 387:340 10

Horvātija 5 3 2 359:343 8

Slovēnija 5 3 2 367:356 8

Gruzija 5 2 3 369:364 7

Maķedonija 5 1 4 324:381 6

Nīderlande 5 1 4 355:377 6

D grupa. Čehija un Lietuva 81:85 (OT).

Lietuva 5 4 1 360:336 9

Latvija 5 3 2 348:339 8

Čehija 5 3 2 370:342 8

Beļģija 5 3 2 370:344 8

Igaunija 5 1 4 316:374 6

Ukraina 5 1 4 349:378 6

1/8 fināli

Latvija un Slovēnija 73:66 (20:20, 22:20, 13:12, 18:14)

Latvija: Strēlnieks 17, Bērziņš 13, Mejeris 8, Freimanis 8, Bertāns 8, Jančenoks 8, Blūms 4, Timma 4, Meiers 3;

Slovēnija: Dragičs 17, Blazičs 8, Balazičs 7, Prepeličs 7, Omičs 7, Klobučars 6, Zupans 5, Slokars 4, Nikoličs 3.

2 p. metieni 20/3263% 16/4139%

3 p. metieni 6/2129% 8/2532%

1 p. metieni 15/1979% 10/1283%

atl. bumbas 6/2935 13/2134

rez. piespēles 19 13

pārtv. bumbas 1 4

kļūdas 16 10

bloki 6 2

Grieķija un Beļģija 75:54 (16:15, 18:16, 23:11, 18:12). Spānija un Polija 80:66 (25:20, 16:19, 14:16, 25:11). Francija un Turcija 76:53 (17:18, 19:8, 23:14, 17:13). Horvātija un Čehija 59:80 (13:20, 18:28, 12:17, 16:15). Serbija un Somija 94:81 (23:24, 25:19, 23:21, 23:17).