Šovakar Latvija un Kanāda noskaidros, kura no izlasēm ir cienīga spēlēt Soču olimpiādes hokeja turnīra pusfinālā. Lai arī vēsture un statistika šādā mačā nozīmē maz, tas nenozīmē, ka par to ir jāaizmirst pilnībā.
Latvijas izlase ar hokeja lielvalsti Kanādu spēkojusies pietiekami bieži – kopā aizvadītas 15 spēles, kurās piedzīvoti 14 zaudējumi. Vienīgo reizi no zaudējuma izbēgt izdevās 1997. gadā, kad tika fiksēts rezultāts 3:3, tiesa, šajā gadījumā drīzāk jāsaka, ka no zaudējuma izbēga Kanādas zvaigznes, kuras nokļuva iedzinējos ar 1:3, un tolaik vēl savas hokejista karjeras plaukumā esošais Harijs Vītoliņš nokļuva lieliskā pozīcijā, lai panāktu 4:1.
Taču Vītoliņam vārtus gūt neizdevās, un Latvijai uzvaru pār Kanādu joprojām nav izdevies gūt. Kopējā vārtu attiecība – 20:86, tiesa, no 25 no šiem vārtiem kanādieši iemetuši vēl pirms Otrā pasaules kara. 1935. gadā ciestā sakāve ar 0:14 joprojām ir Latvijas smagākais zaudējums oficiālos mačos, taču divreiz arī esam tikuši sakauti ar 11:0 – 1936. gada olimpiādē un bēdīgi slavenajā 2006. gada mačā Rīgā.
Vislabāk aizsardzībā pret Kanādu Latvija nospēlējusi 2004. gada pasaules čempionātā, kad Kurta Lindstrēma vadītā izlase zaudēja ar 0:2. Sergejs Naumovs toreiz atvairīja 30 no 32 pretinieku metieniem. Savukārt visrezultatīvākā spēle Latvijai bijusi 2005. gada pasaules čempionātā (treneris – Leonīds Beresņevs), kad leģendārā Martina Brodēra vārtos tika iemestas četras ripas – ar vārtu guvumiem atzīmējās Aleksandrs Semjonovs, Ģirts Ankipāns, Jānis Sprukts un Kārlis Skrastiņš.
No šiem četriem vīriem Latvijas izlasē šobrīd palicis tikai Sprukts, kurš aizvada vienu no saviem labākajiem čempionātiem un Sočos izcēlies ar trim punktiem (2+1). Viņš arī ir viens no trim hokejistiem, kuri pratuši pret Kanādu gūt divus vārtus. Vēl to pašu izdarījis Aleksandrs Kerčs (vienīgais, kurš to paveicis vienā spēlē) un Herberts Vasiļjevs, bet no pašreizējā sastāva vēl vārtus pret Kanādu guvuši vien aizsargi Georgijs Pujacs un Arvīds Reķis.
Latvija-Kanāda, iepriekšējās tikšanās
Gads Turnīrs Rezultāts Vārtu guvēji Latvijas izlasē
1935 PČ 0:14 -
1936 OS 0:11 -
1997 PČ 3:3 A. Kerčs (divi vārti) S. Čudinovs
2002 PČ 1:4 G. Panteļejevs
2003 pārb. 3:5 V. Romanovskis R. Laviņš K. Rēdlihs
2003 PČ 1:6 S. Čubars
2004 PČ 0:2 -
2005 pārb. 1:3 J. Sprukts
2005 PČ 4:6 A. Semjonovs Ģ. Ankipāns J. Sprukts K. Skrastiņš
2005 Loto Cup 2:4 A. Macijevskis A. Reķis
2006 PČ 0:11 -
2006 Deutschland Cup 2:4 A. Ozoliņš H. Vasiļjevs
2008 PČ 0:7 -
2009 PČ 2:4 G. Galviņš H. Vasiļjevs
2010 PČ 1:6 G. Pujacs
Sočos Latvijas izlase paveikusi to, ko tai šāda mēroga turnīros izdodas paveikt reti, proti, nopietni cīnījusies par uzvaru katrā spēlē. Uzvarēts tikai vienā, taču pašā svarīgākajā, un liels nopelns tajā ir izlases sagatavotajam vairākumam – no 13 iespējām izmantotas četras, kas ir otrs labākais rādītājs (30.77%) olimpiskajā turnīrā. Ar mazākumu gan nav veicies tik labi, jo vārti ielaisti katra trešā noraidījuma laikā (5/15), kas vieš bažas šodienas mača sakarā, jo par Kanādas prasmi izspēlēt vairākumu nez vai kāds ir jābrīdina.
Kanāda arī ir viena no divām izlasēm, kas pratusi gūt vārtus mazākumā (otra – Slovākija), tiesa, Latvijai būs jāpacenšas, lai tiktu vairākumā – Kanāda ir viena no turnīra disciplinētākajām komandām un vidēji spēlē noraidījumu saņēmusi tikai trīs reizes. Slikta ziņa Latvijai ir arī tā, ka pie vārtu guvuma Sočos vēl nav tikuši „Penguins” spilgtākie pārstāvji – Sidnijs Krosbijs un Kriss Kunics, kuri noteikti šo faktu vēlas labot pēc iespējas ātrāk.
Latvija un Kanāda arī teju identiski izmantojušas savas vārtu gūšanas iespējas, proti, realizēti attiecīgi 9.30% un 9.91% metienu, kas ir piektais un ceturtais rādītājs šajā turnīrā. Vārtsargu statistiskie rādītāji nedaudz labāki ir Kanādai, taču statistika šoreiz neatspoguļo visu, jo tas, ko olimpiskajā turnīrā vārtos rāda Edgars Masaļskis, vienkāršos ciparos neietilpst. Viņš atvairījis 94,59% pretinieku metienu, kamēr Kerijs Praiss Kanādas vārtus nosargājis 94,29% reižu. „Canadiens” vārtsargs Praiss ir starp labākajiem arī visā NHL ar vidēji mačā ielaistiem 2,33 vārtiem un atvairītiem 92,5% metienu.
Latvijas hokeja līdzjutēju plašajai reputācijai gan nekādi neglaimo fakts, ka izlases mači ir vismazāk apmeklētākie olimpiskajā turnīrā. Vidēji Latvijas maču vērojuši 5642 skatītāji (pēc IIHF datiem), tiesa, tas skaidrojams arī ar to, ka Latvija spēlēja citā grupā nekā milzīgu uzmanību piesaistošās Krievijas un Kanādas izlases, kuras apmeklētības ziņā ir pārliecinošas līderes.
Kanāda ieguvusi zelta medaļu divās no pēdējām trim olimpiādēm, taču Turīnā tā palika tikai septītajā vietā. Par īpaši spīdošu grūti nosaukt arī tās sniegumu iepriekšējos pasaules čempionātos, jo pēdējo reizi tā pie medaļām tika tikai 2009. gadā, kad iegūts sudrabs, bet pēdējoreiz pasaules čempionu tituls iegūts 2007. gadā.
Kopumā Kanāda 25 reizes kļuvusi par pasaules čempioni un astoņreiz par olimpiskā turnīra uzvarētāju. Tās lielākā uzvara ir 47:0 pār Dāniju, tiesa, tā izcīnīta tālajā 1949. gadā, bet smagākais zaudējums piedzīvots 1977. gadā pret Padomju Savienību (1:11). Kanāda aizvadījusi 1452 reģistrētas vīriešu izlases spēles, uzvaras izcīnot 907 no tām un neizšķirti noslēdzot 128. Vidēji mačā gūti 4,43 vārti, bet ielaisti tikai 2,70. Latvijas izlasei šie rādītāji, ņemot vērā oficiāli reģistrētās 424 spēles, ir vidēji gūti 3,62 un ielaisti 2,85 vārti.