Bijusī ''Silvanols'' valdes priekšsēdētāja Elīna Maligina dalījusies pārdomās par Latvijas farmācijas nozarē notiekošo.
Maligina, kura, kā pati raksta ''tikai ar mazo pirkstiņu pieskārusies zāļu ražošanas biznesam'', Facebook neslēpj, ka lasot bijušā Veselības ministra izteikumus, viņai radušās ''negaidītas sajūtas'' un neizpratne.
Proti, Belēvičs norādīja, ka jaunā rūpnīcā Uzbekistānā ''tiks ražotas aktīvas vielas, kuras mūsu rūpnīcas reiz iestrādās, iespējams, gatavajās zālēs''.
''Interesanti uz ko balstās šāda pārliecība? Vai Kirova Lipmana kungs jau ir apsvēris šādu iespēju??? Cik saprotu ''Olainfarm'' vadība nav informēta par šādu projektu un ''taisa lielas acis'','' raksta Elīna. ''Mana pieredze biznesā nav ilga, bet, cik man ir zināms, informācija par to, no kā un kas tiek ražots ir komercnoslēpums. ''Olainfarm'' un ''Grindex'' ilgus gadus strādā šajā nozarē un gan jau ir izvērtējuši ko ir izdevīgāk pirkt un kur, un ko ražot pašiem.''
Bijusī ''Silvanols'' valdes priekšsēdētāja atgādina, ka Belēvičs par projekta panākumu avotu dēvē Jura Savicka pieredzi, kurš vēl tikko intervijā ''Privātajai Dzīvei'' apgalvoja, ka viņu farmācijas bizness neinteresē. ''Tagad man ir projekts Uzbekistānā, kurā bija iesaistīts Valērijs Maligins,'' teica funkcionārs.
''Nav skaidrs vai Valērijs Maligins bija vai gribēja iestaistīties kādā no šiem projektiem? Vai tiešām Valērijs bija meties kopā ar Savicka kungu elektrostaciju biznesā? Vismaz publiski pieejamos pārskatos nekas par to neliecina… Vai būt informētam nozīmē būt ieintersētām? Tātad…kā lai komentē iepriekš minēto kungu pretrunīgās runas?,'' raksta Elīna.
''Jāatzīst, ka nav gan dzirdēts, jo diez vai Maligina plānos bija atņemt darbu Latvijas iedzīvotājiem un zināšanas, kas vairāk kā 30 gadus tika radītas un izstrādātas turpat Olainē, ieguldot milzīgus laika un naudas resursus, par ''grašiem'' atdotu Uzbekistānai vai Savicka un Belēviča ''kopējam bērnam'' - jaundibinātajai kompānijai SVC Group ar 100 000 euro pamatkapitālu,'' domā Maligina, atgādinot arī par citām Uzbekistānā esošajām nestabilitātēm. ''Kāpēc Latvijas biznesmeņi izvēlas investēt valstī, kurā, kā visiem zināms, joprojām skolotājiem liek vākt kokvilnas ražu? Kāpēc Latvijas biznesa ''smagvīri'' neizvēlas investēt Latvijas prioritārajā un vēsturiski attīstītajā nozarē, bet citā valstī, kur attiecīgā nozare ir vājāk attīstīta? Kāpēc Uzbekistānas brīvajā ekonomiskajā zonā, nevis Latvijas?''
Maliginai ir arī sava versija par to, kāpēc Belēvičs topošo rūpnīcu Uzbekistānā nodēvējis par tik vērtīgu Latvijas uzņēmumiem: ''Iespējams tāpēc, ka negaidīti netika Olainfarm valdē un nepaspēja iegūt šī projekta realizācijai nepieciešamo iekšējo informāciju…?''