Kādā Rēzeknes pansionātā notiek trakas lietas

Rēzeknes novada Strūžānu ciema sociālā aprūpes centra darbinieki ir nolaidīgi, savukārt atsevišķi iemītnieki pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus, uz ko pansionāta vadība piever acis, raidījumam "Bez Tabu" stāsta iestādes iemītnieks.

74 gadus vecais Pēteris Strūžānu pansionātā dzīvo četrus gadus. Šo gadu laikā, kā pats stāsta, esot novērojis pansionāta darbinieku zādzības.

Pēteris smej, ka vietējie viņu nodēvējuši par Šerloku Holmsu, jo pansionātā notiekošo iemūžina ar vecu “Nokia” mobilā telefona kameru, bet spiegošana daudziem nepatīkot.

Strūžānu pansionāta vadītājas pienākumu izpildītāja Olga Piļķa gan noliedz pārmetumus par darbinieku veiktajām zādzībām.

“Mums ir kameras, kuru ierakstus mēs regulāri skatāmies. Nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Arī represijas pret Pēteri nenotiek. Tās ir tikai viņa iedomas. Neesmu dzirdējusi, ka darbinieki viņam draudētu,” stāsta pansionāta vadības pārstāve O. Piļķa.

Kamēr "Bez Tabu" komanda viesojas pansionāta telpās, žurnālisti saklausa Pēterim veltītus citu iemītnieku un darbinieku izteikumus, no kuriem dažs ir pat rupjš. Spriežot pēc attieksmes, vīrieti šeit neieredz. Neieredz arī tie, kuri bieži lieto alkoholu. Pēteris iemūžinājis iedzert mīlētājus krītam, grīļojamies pansionāta gaiteņos. Tāpat dažs piedzeras, uzvedas skaļi, lieto lamuvārdus, tādējādi traucējot pārējiem sirdsmieru.

Tāpat, kā stāsta Pēteris, dažs pudeles brālis liekot citiem, vārgākiem iemītniekiem par savu naudu iegādāties grādīgos veikalā un pēcāk tos nogādāt dzērājiem.

“Ir te viens tāds Albertiņš. Viens no viņiem teica viņam: “Atnesi šņabi, kuce? Tad Albertiņš teica, ka atnesa, nometās ceļos, atdeva un salika rokas kopā, lūdzot, lai nesit.”
Pēteris arī iemūžinājis savu un Albertiņa sarunu, kurā iemītnieks atklāj, ka viņam liek pirkt degvīnu un dažkārt iekausta viņu.

Pansionāta vadības pārstāve O. Piļķa nenoliedz, ka, par spīti aizliegumam, alkohols iestādē ir problēma, tomēr cīņā ar dzērājiem nevarot uzvarēt.

O. Piļķa arī stāsta, ka neesot iespējams izolēt pudeles brāļus. Pēteris stāsta, ka labprāt vēlētos vairākus televizorus koplietošanas telpās, jo teju katru vakaru izveidojas konfliktsituācijas ar krievvalodīgiem iemītniekiem, viņi neesot ar mieru skatīties Pēterim interesējošus raidījumus par dabu, dzīvniekiem, ziņu raidījumus latviešu valodā. Pēteris vairākkārt iemūžinājis iemītnieku bravūrīgo un rupjo uzvedību, kad viņš vēlējies skatīties pārraides.

Pansionāta pārstāve O. Piļķa stāsta, ka esot ārkārtīgi grūti samierināt konfliktējošus iemītniekus. Iestādes pārstāvji vēlas Pēterim nozīmēt konsultāciju pie psihologa. Lai gan iestādes vadība bažījas par Pēteronkuļa garīgās veselības stāvokli, pārmetumi par dzeršanu un visām no tā izrietošajām sekām ir vietā. Tāpēc kungs solās turpināt turēt roku uz pulsa.