Austrumu slimnīcā apsargi izrēķinās ar pacientiem; slimnīcas vadība izvairās komentēt

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Arvien vairāk cilvēku apgalvo, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) apsargi ir nepamatoti agresīvi un izrēķinās ar pacientiem, vēsta raidījums "Bez Tabu". Sarunā ar raidījumu netika gūta pārliecība, ka slimnīcas vadība vēlas patiesi pārliecināties, kā uzvedas apsargi un veikt nepieciešamās pārbaudes.

Pie "Bez Tabu" vērsusies pacienta sieva, kurš apgalvo, ka slimnīcas apsargi ir sadaudzījuši viņa seju, salauzuši ribas, tāpat satraumēta seja. Raidījums jauiepriekš uzklausīja vīrieti kurš apgalvoja, ka viņu piekāvis RAKUS apsargs. Slimnīcas pārstāvji apgalvoja, ka pats vīrietis neesot ievērojis iekšējās kārtības noteikumus, nosaucot medmāsu par ”mauku”. Tāpat RAKUS pārstāvji teica, ka traumas vīrietis neesot guvis slimnīcā, un par nepiedienīgo uzvedību viņu neviens neesot pārmācījis piekaujot.

Pēc šī stāsta par iepriekš notikušies starpgadījumiem pārstāja klusēt citi bijušie RAKUS pacienti.

Sieviete, kura vēlas palikt anonīma, ziņo, ka šā gada 13. februārī viņas vīram pasēdēšanas ar darba kolēģiem laikā kļuva slikti. Viņu nogādāja RAKUS. ”Saņēmu zvanu un nespēju noticēt tam, ko dzirdēju. Vīrs teica, ka viņu slimnīcā sit. Sākumā domāju, ka tas ir sakarā ar insultu, varbūt nācis pie samaņas, līdz ar to viņam slikti. Tad sekoja vēl viens zvans. Steidzos uz slimnīcu. Pa ceļam zvanīju slimnīcas pārstāvjiem, prasīju, kāpēc vīru sit. Man atbildēja, ka neviens viņu nesit. Tai pat laikā bija noprotams, ka daktere tobrīd aizgāja apskatīties uz viņu. Kad ieraudzīja viņu, saprata, ka pēc iespējas ātrāk jāsauc policija, lai uztaisītu tā, it kā mans vīrs būtu ko traku noziedzies, tāpēc piekauts. Zināja, ka esam jau ceļā, es turklāt teicu, ka gribam pārvietot uz “Stradiņiem”. Viņiem bija jārīkojas ātri.” Darba kolēģi varot apliecināt, ka traumas, kādas esot ieraudzījusi uz vīra ķermeņa, nav bijušas pirms nogādāšanas slimnīcā, vēsta raidījums.

Sieviete uzzinājusi, ka vīrs guvis traumas, jo mēģināja iziet ārā uzsmēķēt, kas viņam nebija ļauts. "Skaidrs, ka varbūt to nedrīkst darīt, varbūt kaut ko ne tā izdarīja, pateica, bet var taču savaldīt citādi. Viņš tika sasiets, ar iebīdāmo gultu tika aizstumts tualetes telpā, kur nav kameru. Uzvilka cimdus un sita,” stāsta sieviete.
Savukārt Juris Zauers stāsta, ka dēlu slimnīcā pārmācīja 2012. gadā. Sākotnēji jaunieti piekāva uz ielas pēc uzdzīves Vecrīgā, bet vēlāk rokas palaidis apsargs RAKUS, kur pēc kaušļu uzbrukuma ticis nogādāts.”Viņš man slimnīcā teica, ka roka sāp, apsargs esot to lauzis un citādi fiziski iespaidojis. Viņš tagad bija iniciators to pastāstīt, lai celtu to gaismā, lai apstādinātu to ”bezpriģelu”! Roku izlauza kā bandītu aizturēšanā. Mēs centāmies pēc tam spēlēt basketbolu, bet trīs nedēļas nevarēja pakustināt. Izlauza roku un sita pa aknām un vēl pa kaut kurieni. Sak’, nespārdies, sīkais!” stāsta Juris.

Andrius Ufartus/F64 Photo Agency

Gan sieviete, kura apgalvo, ka vīru piekāva šogad, gan Juris vēlējušies apskatīt novērošanas kameru ierakstus. Tomēr, kā stāsta sieviete, ”man pateica, ka man gar tām neesot nekādas darīšanas”. Savukārt Juris esot guvis iespēju ieskatīties ierakstos, tomēr esot konstatējis, ka izdzēsts ieraksta fragments, vēsta "Bez Tabu".
RAKUS, kur visbiežāk dažādu jautājumu skaidrošanai deleģē stāties kameras priekšā attiecīgās jomas ekspertu, šoreiz ar žurnālistiem runā sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lietiņa. Taujāta, kāpēc skaidrojumu nesniedz kompetenta persona, piemēram, atbildīgā par drošību, A. Lietiņa teic: ”Nav komentāru.”
Lai gan par sūdzībām "Bez Tabu" RAKUS pārstāvjus informēja pāris dienas pirms intervijas, slimnīcas pārstāve A. Lietiņas paustais liek domāt, ka ārstniecības iestādē nav veikta notikušā apstākļu noskaidrošana, veiktas preventīvas darbības, lai nodrošinātos, ka nākotnē pacienti nepiedzīvos izrēķināšanos. ”To visu izskatīt… Es nezinu, tas ir policijas darbs,” teic A. Lietiņa. Bijušo pacientu tuvinieki informē, ka nav vērsušies policijā. Vaicāta, kādas ir slimnīcas iekšējās drošības uzraudzības struktūras funkcijas, ja reiz slimnīcā netiek reaģēts uz trauksmes signāliem, A. Lietiņa teic: ”Nav neviena pierādīta gadījuma. Par ko mēs tagad runājam? Par pieņēmumiem.”
Norādot, ka sākotnēji cilvēku pausto var uzskatīt par pieņēmumu, bet vēlāk, pārbaudot apstākļus (apskatot novērošanas kameru ierakstus, pieprasot paskaidrojumus un veicot citas darbības), iespējams gūt pierādījumus, A.Lietiņa saka: ”Jā, lūdzu, uzrakstām iesniegumus, veiksim pārbaudes.”

Avots: skaties.lv