Šī gada sākumā izskanēja informācija, ka Sibīrijā tiks rīkots unikāls izdzīvošanas projekts "Krievijas bada spēles". Tajā tīkoja iekļūt arī Raimonds Millers no Latvijas, kurš sociālajā tīklā facebook atklājis, ka šovs patiesībā nenotiks.
Kā izrādās, tad ziņas par šova veidošanu bijušas vien lēts mārketinga triks. "Šī gada februārī pamanīju facebook klejojošu ziņu par izdzīvošanas šovu "game2winter". Tas, kā šovs un tā norise bija aprakstīta mani ieintriģēja. Protams, bija nianses, kurām pievērsu uzmanību un daudz kas no tā visa šķita nereāli, tomēr saglabāju ticību, ka mūsdienās iespējams pilnīgi viss un sāku domāt par anketas aizpildīšanu un iesūtīšanu. Viens no punktiem pieprasīja īsu stāstījumu par sevi video formātā," raksta Raimonds.
"Tā kā šovs ir krievu, tad nolēmu savu video arī ierunāt krievu valodā. Tas bija aizraujošs process. Veselu nedēļu trenējos savu runu. Darba laikā skaļā balsī atkārtoju tekstu vēl un vēl pie viena veicot korekcijas vārdu kārtojumā, to izvēlē un teksta formā. 3 dienas staigāju pa mežu un kameras priekšā runāju un stāstīju. Agrāk neko tamlīdzīgu nebiju darījis, tas man bija vesels izaicinājums. Biju safilmējis vairāk kā 300 video un visbeidzot izdevās tas, ko no sevis prasīju. No visiem uzņemtajiem video var samontēt īstu smieklu devu, jo krievu valodā mēle nepavisam negribēja kustēties un nereti pats sasmējos no tā, kādi vārdi atskanēja no manas mutes."
Raimonds nosūtījis anketu ar video, bet jau pēc nedēļas bijis dalībnieku vidū." Sākās lielā balsošanas ēra. Es vērsos pie visiem draugiem un vēlāk jau pie cilvēkiem kurus nepazīstu, ar lūgumu balsot par mani.Man facebook bija ap 300 draugiem, nolēmu, ka pulks ir jāpalielina, lai postus, kurus repostojot ieskaitīja kā balsi, redz pēc iespējas lielāks ļaužu pulks. Tad nu ķēros vērsim pie ragiem un sāku aicināt nepazīstamus cilvēkus kļūt par maniem draugiem."
"Nācās atrast veidu, kā pēc iespējas ātrāk no tiem, kuri neapstiprina un nenoraida, tikt vaļā, lai var aicināt citus. Atradu arī veidu, kā to izdarīt. Pāris nedēļās mans draugu pulks no 300 bija pārtapis par ievērojamiem 3000. Bieži vien cilvēki jautāja "vai esam pazīstami?", "Vai esam kaut kur tikušies?" un līdzīga rakstura jautājumus. Vairumā gadījumu atbildēju, un teicu visu, kā ir, neko nepiedomājot un nemeloju, ka esam pazīstami, vai tamlīdzīgi. Gadījās arī cilvēki ar kuriem sarakstījos pusstundu un pat ilgāk ar kuriem izvērtās ļoti patīkamas sarunas. Laiks ritēja savu ritējumu un pamazām tuvojās finālbalsojuma sākuma laiks. Nolēmu pamest darbu Dānijā, pārdot visu savu iedzīvi un pārcelties uz Latviju, lai varu šeit sadarīt visu, kas nepieciešams, lai dotos uz šovu. Tā arī izdarīju-28. aprīlī nostrādāju pēdējo darba dienu. Priekšniecība manu nodomu atbalstīja un teica, ka atgriezties varu jebkurā laikā. Super! Maija sākumā ierados Latvijā."
"Pamazām tuvojās balsošanas noslēguma diena un es turēju 14. pozīciju vīriešu konkurencē. Tāda pozīcija bija arī pašās beigās, 30 jūnijā. Esmu pateicīgs visiem, kuri par mani balsoja, dalījās ar postiem, turēja par mani īkšķus."
"Tā nu pienāca arī 1. jūnijs, kad pēc šova organizatorā vārdiem vajadzētu nākt klajā jaunai informācijai. Tik tiešām! Jauna informācija parādījās! Šova mājas lapā bija ievietots video, kur Jevgēnijs Pjatkovskis atklāj, ka šova nebūs un, ka tas esot mērketinga eksperiments vai kaut kas tamlīdzīgs. Vienu vārdu sakot esam apmuļķoti."