Producents Juris Millers: VID turpina man atriebties
Producents un žurnālists Juris Millers savā Facebook profilā publicējis ierakstu par viņa un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) konfliktu, kas, pēc producenta uzskatiem, pāraugusi atriebībā no dienesta puses.
"Kā VID atriebjas...
Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID darbinieces Svetlanas Andersones cinisko attieksmi pret klientiem un likumdošanu? Atceraties, ka janvārī rakstīju, ka VID ir sācis savu atriebības vilni, nozīmējot man auditu par 2014. un 2015. gadiem?
Svinīgi informēju - joprojām izmantojot tieši tās pašas metodes, ko tiesa jau 2014. gadā atzina par prettiesiskām, VID darbinieki, veicot apzinātas manipulācijas ar grāmatvedības datiem, kā arī ignorējot simtiem grāmatvedības dokumentus, panāca sev vēlamo rezultātu - saskaņā ar audita lēmumu, ieskaitot soda naudas un kavējuma naudas esmu "parādā" valstij vairāk nekā 80000 EUR. Kā VID šo panāca?
Bez jebkāda pamatojuma paziņojot, ka saimnieciskās darbības izdevumi, kas ir tiešā veidā saistīti ar manu (producenta) saimniecisko darbību - īres maksa par telpām (Kongresu nams, Liepājas Olimpiskais centrs, GORS, Vidzemes koncertzāle, Jelgavas kultūras nams, u.c.), par dekorāciju un kostīmu izgatavošanu izrādēm un koncertiem (tādu šajos gados bija vairāki simti - "Eslingena", "Facebook. Post Scriptum", "Ziemassvētki Kaķīša dzirnavās", "Žanna d'Arka", "Cukurs.Herberts Cukurs", "Un atkal Pifs", "Kraukšķītis", Latvijas radio 2 un LNT Līgo koncerti, desmitiem dažādu mūziķu koncertu un pilsētas svētku pasākumu, u.t.t.), autoratlīdzību izmaksas pasākumu dalībniekiem (un ar tiem saistītie nodokļu maksājumi), autoratlīdzības maksājumi AKKA/LAA, sakaru izdevumi un citi, ar saimniecisko darbību tieši saistītie izdevumi VID darbinieču ieskatā neesot attiecināmi uz manu saimniecisko darbību. Jāsmejas.
To, ka šādam tendenciozam lēmumam ir subjektīvs atriebības pamatojums, apliecina arī fakts, cik ātri tika uzlikts "arests" manam īpašumam, lai to varētu pārdot izsolē, kamēr ilgs jaunā tiesvedība, par kuras man labvēlīgu iznākumu es nešaubos.
Atliek tikai pajautāt Dace Pelēkā un viņas kolēģiem - vai tiešām VID kā valsts iestādei ir jākrīt tik zemu, lai atriebības dēļ, šķērdējot valsts līdzekļus, iesaistītos jaunā tiesvedībā, kuras gala iznākums ir skaidri labvēlīgs man?
Vai fakts, ka auditores atsakās iepazīties ar simtiem lappušu grāmatvedības dokumentu, tikai tādēļ, lai varēju "uzģenerēt" nodokļu maksātājam nelabvēlīgu lēmumu, ir labas pārvaldības piemērs?
Par kādu tiesisko paļāvību šajā valstī mēs vispār varam runāt, ja pasākuma producentam, kurš oficiāli, uz līguma pamata caur banku norēķinās ar pasākuma dalībniekiem, samaksājot visus nodokļus, samaksā par telpām un tehnikas nomu, apmaksā reklāmas izdevumus un citus ar pasākumu organizēšanu saistītos izdevumus, kaut kādas VID darbinieces (kuras savā mužā diez vai vispār ir bijušas uz kādu koncertu vai teātra izrādi) atļautos paziņot, ka tie nav ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi?
Vai fakts, ka VID auditores nepārzin svešvalodas, var kalpot par pamatu tam, ka viņas neatzīst citu ES valstu uzņēmumu oficiāli sagatavotos un caur banku apmaksātos rēķinus?
Es ceru, ka šo ziņu izlasīs arī Dana Reizniece-Ozola un Māris Kučinskis, jo šī nožēlojamā VID rīcība man atstāj tikai divas izvēles - pārtraukt jebkādu legālo uzņēmējdarbību Latvijā un nospļaujoties uz likumiem pāriet pilnībā "pelēkajā" zonā. Vai emigrēt. Protams, paliek vēl viena iespēja - atkal iesaistīties jaunā, gadiem ilgā tiesvedībā pret VID (tātad - Latviju), ko acīmredzot, arī darīšu. Ja vien Ilze Cīrule neatcels šo absurdo lēmumu," ierakstu noslēdz J. Millers.