2014. gadā Anete Asare ieguva "Latvijas lepnuma" balvu par savu nesavtīgo rīcību savvaļas putnu glābšanā. Tomēr tagad viņas sirds darbam draud gals, jo radušās nesaskaņas ar Jūrmalas domi, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Anete jau vairākus gadus glābj ievainotus putnus un savā īpašumā šim mērķim ir izveidojusi putnu turēšanai atbilstošas telpas. Daļa no izglābtajiem savvaļas putniem vairs nekad nelidos, tāpēc jaunā sieviete ir uzņēmusies par tiem rūpēties līdz mūža galam. Šobrīd Anetes īpašumā mīt aptuveni 200 putni. "Tas, par ko man piešķirts "Latvijas lepnums", kļuvis par noziegumu. Pēdējo mēnešu laikā mūs ir apciemojušas daudz un dažādas instances. Bija jāraksta arī paskaidrojums policijā. Vienkārši mēs jūtamies kā tādi noziedznieki," stāsta Anete.
Jūrmalas domes administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Ķēniņš norāda: "Ir šie te trokšņi, ir smakas. Un kā vakar publiski atzina arī šīs te patversmes pārstāvji, tad arī nakts laikā putni var sākt trokšņot. Un ja jūs vasarā gribat klusumu un mieru, tad attaisāt logu un pēkšņi jums aiz sētas ir 200 putnu klaigāšana, tad diez vai jūs būtu apmierināti."
Kā raidījuma "Bez Tabu" žurnālistiem stāsta Anete un ko apstiprina arī Dabas aizsardzības pārvaldē, no dzīvnieku aizsardzības viedokļa pārkāpumu īpašumā nav, arī uzraugošās iestādes tos nav konstatējušas. Tomēr dome cenšas rast ieganstu, lai putni pazustu no Anetes īpašuma. Pirmkārt, Jūrmalas būvvalde esot konstatējusi, ka putnu novietņu izbūve nav saskaņota. Otrkārt, šāds putnu rehabilitācijas centrs neatbilst teritoriālajam plānojumam.
Ekrānuzņēmums no video/ Bez Tabu
"Sanāk tā, ka mums uz 1. jūniju ir jābūt visam nojauktam, kas mums šeit ir bijis un kur mēs turam putnus. Citur putniem nav kur mitināties," atzīst Anete. Viņa arī atvainojas, ja nezināšanas dēļ nav saskaņojusi putnu novietnes, kā arī ja kaimiņiem traucē putnu radītais troksnis, jo tas nekādā gadījumā netiek radīts, lai traucētu citiem. Savukārt Elizabete Krivcova, kura brīvprātīgi palīdz Anetei ar juridisko padomu norāda, ka arī pilsētas būvvalde konstatēja, kā pārkāpumi ir maznozīmīgi: "Runājot par teritoriālo zonējumu, ka šajā vietā nedrīkst veidot putnu rehabilitācijas centrus, tas ir no 2016. gada, bet Anete palīdz putniem jau no 2010. gada, kad šādu ierobežojumu nebija. Domei ir pienākums rūpēties par putniem, bet tā to nedara. Domnieki piedāvā vienu risinājumu - iemidzināt putnus. Un vēl viņi raksta Dabas aizsardzības pārvaldei, lai tā neizsniedz cilvēkiem atļauju to darīt."
Jūrmalas domes pārstāvis atklāj, ka dome atbalsta Anetes darbību, tomēr aicina to darīt citur, jo putnu rehabilitācijas centram neesot vieta privātmāju apbūves teritoriālajā plānojumā.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jēkabs Dzenis skaidro: "Darbība, ko biedrība veic, ir apsveicama. Uz privātās iniciatīvas pamata biedrība pilda pienākumu, kas uzdots ar likumu vietējām pašvaldībām, proti, jāsniedz palīdzība bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem putniem un citiem savvaļas dzīvniekiem. Diemžēl šogad mēs esam saņēmuši vairākas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem un, kas nozīmīgāk, no Jūrmalas pašvaldības par to, ka darbība neatbilst teritoriālajam plānojumam. Mums nācies izdot jaunu lēmumu, kas paredz, ka jaunus putnus uzņemt vairs nevarēs."
Anete jau ir iegādājusies jaunu īpašumu, uz kuru pārvietot putnus, tomēr, lai tur viss tiktu iekārtots atbilstoši prasībām ir nepieciešams gads. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde atļauju putnu turēšanai pašreizējā vietā ir izsniegusi vien uz 6 mēnešiem. "Es nezinu. Nu viņi nevar nekur pārcelties. Un ja viņiem ir jātiek iemidzinātiem, tad droši vien būs jāsāk ar mani. Tāpēc, ka es esmu atbildīga," pauž Anete.