Dmitrijs ir dzimis un audzis Latvijā. Viņš brīvi pārvalda latviešu valodu un ir šīs valsts patriots, tomēr par spīti pūlēm, viņam līdz šim nav izdevies iegūt Latvijas pilsonību, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Dmitrijs ir dzimis un audzis Tukuma pusē, gājis latviešu skolā un arī visi draugi ir latvieši. Šobrīd viņš dzīvo un strādā Rīgā un labprāt kļūtu par Latvijas pilsoni. Dmitrijs pirmo reizi nopietni apsvēra iegūt Latvijas pilsonību pēc tam, kad devās uz Vāciju, kur vēlējās saņemt darba atļauju.
"Viņi atver vaļā manu pasi un skatās - cilvēks ne no kurienes. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav savas valsts. tas gandrīz līdz asarām aizsita. es gribu iegūt pilsonību, bet man vairākās iestādēs, kurās es esmu bijis atsaka," stāsta vīrietis.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniece Santa Jonate skaidro, ka ir vairāki veidi, kā var iegūt Latvijas pilsonību. Viens no tiem ir, ka persona jau ir bijis pilsonis līdz 1941. gada jūnijam vai ir šādas personas pēctecis. Tā pat pilsonību var iegūt, ja vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Tomēr visbiežākais ceļš ir kārtojot naturalizācijas eksāmenu.
Galvenais iemesls, kāpēc Dmitrijam atteikta pilsonības iegūšana ir tas, ka pēdējos divus gadus neesot uzrādīta deklarētā dzīvesvieta (tai jābūt uzrādītai par pēdējiem pieciem gadiem). Pirms trim gadiem un iepriekš jaunais vīrietis joprojām bija deklarējis dzīvesvietu Tukumā, jau pusgadu ir deklarējis dzīvesvietu Jelgavā, bet pirms tav nav varējis atrast iespēju, kur deklarēt dzīvesvietu.
Ja Dmitrijs iegūs apliecinājumu, ka periodā, kad netika deklarēta dzīvesvieta, viņš dzīvojis Latvijā, tad ceļā uz pilsonību, visticamāk, nekādu šķēršļu vairs nebūšot.