Millers vēl aizvien nav pārliecināts, vai mēs dzīvojam tiesiskā valstī

© Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Producents Juris Millers sava sociālā medija Facebook profilā ir dalījies ar savu viedokli, kuru viņš paudis pirms gada, tomēr klāt pievienotais komentārs liek secināt, ka viņa uzskati šajā jautājumā nav mainījušies arī tagad.

Millers ziņojumā pirms gada vēsta:

Vai mēs dzīvojam tiesiskā valstī?
Šo jautājumu es arvien biežāk uzdodu pats sev, ne tikai vērojot notikumus politikā, bet arī savā dzīvē - esmu šokā par to, ka ceturtdaļgadsimtu pēc neatkarības atjaunošanas mūsu valstī dažas valsts iestādes, neskatoties uz Tieslietu ministrijas rakstveida skaidrojumu, atsakās ievērot Civillikumu un nodarbojas ar atklātu šantāžu un draudiem, kā rezultātā cieš gan skatītāji, gan mākslinieki, gan uzņēmējdarbība. Un šos draudus izsaka cilvēks, kurš kādreiz ir bijis kultūras ministrs. Tiesa gan - gļēvulis bez mugurkaula, kuršt šobrīd ne tikai nespēj atrast laiku klātienes sarunai, bet arī neceļ telefonu.
Par ko ir stāsts? Tieslietu ministrija skaidri un gaiši ir norādījusi, ka LZA, saskaņā ar Civillikumu drīkst prasīt līguma izbeigšanu, bet līdz tiesas spriedumam tā nedrīkst uzskatīt, ka līgums ir izbeigts, t.i. - tai ir jāpilda visas līguma saistības. Tā vietā O.Spārītis mūs rakstveidā sāk šantažēt ar draudiem atslēgt elektrību, lai gan par to esam norēķinājušies. Vai tā ir bijušā kultūras ministra un valsts iestādes amatpersonas cienīga rīcība?
LZA mērķis, ko tā ir centusies realizēt jau gada garumā - panākt SIA "Rīgas koncertzāle" maksātnespēju, lai tad pārņemtu visus koncertzāles atjaunošanā veiktos ieguldījumus bez jebkādām kompensācijām.
Jā, mēs esam uzvarējuši LZA pirmajā no vairākām tiesvedībām. Jā, pret LZA ir uzsākts kriminālprocess par faktiem, ar kuriem tā argumentēja savu vēlmi izbeigt līgumu. Jā, mēs ticam tiesas godpātīgumam un taisnīgumam. Bet es nespēju samierināties ar domu, ka daži postpadomju indivīdi, kas savā mazmājiņā nespēj nolikt tualetes papīru, ar melu un šantāžas palīdzību ņirgājas par kultūru, sabiedrību un likumdošanu.
Piedodiet, sirds bija pilna.

Savukārt šodien pie šī ieraksta klāt ir pievienots komentārs: "Pirms gada. Un kas ir mainījies gada laikā?", kas liek domāt, ka iepriekš minētais viedoklis vēl aizvien ir aktuāls.

Svarīgākais